MĒS 3

MĒS 3

Mēdz teikt, ka aiz katras lieliskas sievietes slēpjas fantastisks vīrietis! Mums noteikti tāds ir! Un viņš tiešām slēpjas, jo nepārtraukti ir jūrā, bet mājās, kā mēs smejamies, mājās kapteinis esmu es! Man jāspēj būt acīm, ausīm, rokām, kājām un ļoti bieži tam jānotiek dubultā! Bet nē, es neesmu īpašāka par citām mammām, un sevi par tādu neuzskatu. Esmu tāda pati mamma kā citas,bet nenoliegšu, ka ir situācijas un brīži, kad tās otras acis, kājas un rokas ir ārkārtīgi nepieciešamas! Pat ļoti!

Mani sauc Zane un vasarā svinēšu savus pirmos 30! Tāds pusaudžu vecums vien ir. Visi lielie piedzīvojumi vēl tikai pašā plaukumā, jo paldies dievam ir atnācis prāts, es tā vēlētos domāt, izpratne par ļoti daudzām man un manai ģimenei svarīgām lietām,lai sasniegtu lielākus un mazākus mērķus. Pagaidām mēs esam trīs- Zane, Nauris un Hugo! 

Šo blogu uzsāku rakstīt ar iekšēju nepieciešamību kaut kur nobāzēt savas domas, idejas, veidot kā dienasgrāmatu sev. Protams, var jau rakstīt kladē un neviens par to noteikti pat neuzzinātu, bet manī ,jau kopš sevi atceros, ir pārliecība, ja kaut vienu cilvēku mans darbs ir uzrunājis, esmu gandarīta un iedvesmota. Un nolēmu,ka riskēšu! Vispār es neesmu no riskētājiem, bet Nauris mani ir iemācījis ļauties mirklim, un nesatraukties, ko par mani kāds teiks, bet līdz galam to nevar izmainīt. Un man ir svarīgi, ko domā citi, par manu darbu...Bet līdzsvaru ģimenē, mēs šajā jomā atrodam vienmēr. 

Tad nu tā- esmu mamma 24/7, reizēm pārvēršos par sievieti ( vēlētos biežāk. Tātad-ir, kur augt!), uz pusslodzi darbojos ar bērniem un krāsām, vēl reizēm studēju ( šis jau velk uz mūžizglītības projektu), un vēl, protams, Bilžu Burti. Tas nu dien ir sirds projekts, kurš aizsākās pat neapzinoties, kur tas mani aizvedīs. Un joprojām ir tikai maza vīzija par to, ko vēlos. Ļaujos! Esmu cilvēks, kurš nespētu elpot, dzīvot, iespējams pat būt par pietiekoši labu mammu dēlam, ja vien man apkārt nebūtu iedvesmas- mākslas, radošo brīžu, krāsu, sirds lietu, kas aizrauj un izvelk laukā no ikdienas rutīnas, grūtajiem brīžiem, jo tādi pastāv. Es nespētu būt tik laimīga, cik esmu, ja man apkārt nebūtu vide, kas mani iedvesmo būt par to, kas esmu. Smieklīgi, bet veikalā pat salvetes pērkot pie sevis domāju, pie kura galdauta piestāvēs,  man tās noteikti nav tikai papīra salvetes, vai mazie interjera sīkumi, kas rada māju sajūtu- tie mani sargā no izdegšanas. Kas vienai ir jaunas kurpes, tas man ir mājlietu un antīku/krāmu lietu veikali! 

Bet, kas notiek tad, kad esam trīs?!.....Tad iestājas atslābums, pauze, un es skaidri zinu, ka tā vajag, jo tie ir tik svēti brīži un pietiekoši maz, ka jāļaujas....jāļaujas vakaros darīt neko. Mums patīk ceļot, lai gan kopš pie mums ir ieradies dēls, tas neizdodas tik bieži, cik vēlētos. Tikmēr mēs apzinām vietas, kur tētis ir bijis, un klausāmies atvērtām mutēm par redzēto, ēsto, piedzīvoto. Reizēm ir sajūta, ka tur esmu jau bijusi. 

Mēs esam, kā Nauris saka- traki! Iespaids noteikti tāds nerosās, bet....laikam neesam no tiem, kas pauž detaļas. Bet mazais delveris noteikti ir mūs nolaidis pāris metrus zemāk pie zemes. Es noteikti vairāk spēju ieraudzīt situāciju gaidāmās sekas vai iznākumu, ja darīsim tā, vai citādāk. Tas palīdz ļoti. Bet reizēm sev ļoti kaitinu, jo nesaprotu, kurā brīdī kļuvu tik piezemēta, un, kur ir pazaudējies tas velniņš, kas manī mita?! Ja atrodiet, tad sūtiet pie manis;) Vēl mums garšo! Mums garšo ēst! Mums patīk svinēt! Svinēt katru dienu!Nu dien! Radīt svētkus ir grūti, bet gandarījums ir neizmērojams.

Vēl mums patīk tvert mirkli, baudīt, reizēm tik ļoti atslābt, ka pašiem smiekli nāk. Vēl ir dienas, kad neizejam no mājas! Agrāk ļoti bieži skatījāmies filmas. Naktī devāmies pastaigās, tagad skrienam uz veikalu pa lietu. 

Un nenoliedzami mums visiem ir liela mīlestība pret jūru. Manā gadījumā tā ir mīlestība esot jūras krastā, ironiski- man ir jūras slimība, bet mīlu jūru no attāluma. Tā ir tik pilna smeldzes, skumju, domu un pārdomu, tik vientuļa un tik skaista savā būtībā, pārpārēm pilna ar dzīvību. Naurim jūra ir darbs! Bet ticu, ka izjūt to pašu, ko es. Un dēlam jūra ir nebeidzamais prieka, smieklu un rotaļu laukums. Nebaidās nedz nirt, nedz peldēt, nedz lekt. Un, kad jūtu,kad vajag, tad mūsu jūras krasts pagaidām noteikti ir Bolderājas jūras krasts. Nezinu kas tas ir, bet rudeņos tur ir maģiski! Iespējams vainīga ir osta!

Novēlu jums noticēt sev, saviem sapņiem, ticēt savai ģimenei, jo es ticu, ka ģimene ir iedvesma, spēks un neizmērojama laime. 

foto no personīgā arhīva! 
Cieni mani un manu ģimeni, kopēt un publicēt aizliegts.

 

zaru OTAS

zaru OTAS