Mežs

Mežs

Jau desmitais gads kopš Rīgu saucu par mājām. Es nu dien esmu iemīlējusi šo pilsētu kā savējo. Nē, nē! Šī nebija mīlestība no pirmā skatiena. Tas nav mans stāsts. Tālu no tā.....eh, bet gadiem ejot, iemīlēju. Tā vienkārši. Un patiesi! 

Dzīvojot starp mūriem reizēm tā vien gribās elpot brīvi. Nomainīt bildi. Ko mēs tad darām? Ja ir iespēja laižam pie omēm, vai uz mežu. Mežs ir vien no lietām, sajūtām, sauksim to kā gribās, kas mani uzlādē, iedvesmo. Ja sāku domāt par iedvesmām kopumā, tad nav daudz to lietu, vietu, cilvēku, kas mani iedvesmo. Visvairāk rodas procesā! Un tas ir tiesa! Process, darbošanās mani iedvesmo! 

...bet, ja par mežu, tad....Viena no Rīgas lielajām priekšrocībām ir sajust to nebraucot tālu. Atliek tik iekāpt 6. tramvajā un -nākamā pietura Krustabaznīcas iela- kāpt laukā! Vai doties uz Vakarbuļļiem! Un! Tu patiesi nokļūsi nedaudz miera ostā, nedaudz smaržos pēc sūnām, priedēm un vēja. 

Laipni lūgti mūsu mežā!

_DSC0686.jpg
_DSC0726.jpg
_DSC0798.jpg

Tur var skriet uz nebēdu, gulēt čiekuru sūnās, skaitīt lidmašīnas un ar smilgu pamāt kuģiem, uzēst desu maizīti, atrast mušmiri, sasveicināties ar alni, vai labāk tomēr ar ezi. Mūsu mežā dzīvo lapsa, garšo mellenes ar saujām, tur ir daudz priedes! Vējš mums arī garšo! Jo daudz jau nemaz nevajag, lai uzlādētu baterijas. Piekritīsiet?!

_DSC0740.jpg
_DSC0873.jpg
_DSC0766.jpg

Daudz ne....tik vien, lai sajustos dzīvs un piederīgs! Mežs nemelo, tas klausās, un es klausos tam līdz. Ja būsi vērīgs sadzirdēsi dzeni, pagūsi sasveicināsies ar skudru ģimeni, pagulēsi zem priedēm un.....sajutīsies brīvs un īsts! Visvairāk tas mani ievilina rudeņos...tik siltos kā vilnas zeķēs iekāpis, tik siltos kā smaids, kā laime, kā ilgas un cerības! Ak, kā es mīlu ilgas! Jā, ak mežs, to arī....ļoti. 

_DSC0787.jpg
_DSC0867.jpg
Zaļie LAKSTI

Zaļie LAKSTI

Auto kults

Auto kults