Vesela diena!

Vesela diena!

"Centrs Dardedze" izaicināja mani un manu ģimeni pavadīt vienu dienu bez ekrāniem. Un mēs teicām- JĀ! Lai gan lielāko nedēļas dienu skaitu esam visi trīs mājās ( tad, kad tētis nav jūrā, es darbā, un Hugo bērnudārzā ), tomēr par labu dienai bez ekrāniem- galvenokārt uzsvaru likām uz viedtālruņiem, jo TV ikdienā izmantojam maz, planšetes mums nav- atrast nemaz nebija tik vienkārši. Saprotiet paši- tētim Naurim pusgads jūrā, bez pārlieku lieliem sakariem ar ārpasauli- tomēr vakaros, kad mazais delveris iemidzis, ir vēlme noskatīties ziņas, kādu seriālu, filmu, vai sakārtot kādas citas ar darbu saistītas lietas. Tas ir normāli un saprotami. 

_DSC0209.jpg

Marts jau nu pat, kā izdzīvots, tad nolēmām, pirms laižamies uz siltajām zemēm, pamēģināsim! Kā tad mums ies?! Brīvdienas. Svētki. Lieldienas.

Lieldienu rīts iesākās agri. Mūsu brīvdienu rīti ir multeņu rīti, bet prieks, jo Lieldienu Zaķis bija parūpējies par pārsteigumiem, lai neizpratne par to, ka ir brīvdiena, bet nav multene- izpaliktu. 

_DSC0717.jpg

Groziņš rokā un sajūsma ik uz soļa. Zābakos, čībās, lego kastē, krūzēs, zem spilvena, kur tik tas Zaķis bija olas paslēpis. 

Kā jau katru gadu Lieldienu rītā mēs allaž krāsojam olas. Šogad bietēs, sūnās un upenēs. Māja piepildījās ar meža smaržām un sajūtām. Arī krāsām.

_DSC0737.jpg
_DSC0831.jpg
_DSC0854.jpg
_DSC0828.jpg

Olu attīšanas un pārsteiguma moments vairāk piesaista mazāko, nekā pati olu tīšana...bet tas moments, kad attin savu oliņu, un vēro krāsas, siluetus ir kolosāls. Piekritīsiet! Hugo vienīgā krāsotā ola arī izrādījās visstiprākā! Olas sakrāsotas un brokastu galds var klāties. Labu ēstgribu.

_DSC0796.jpg
_DSC0803.jpg

Ciemos pie mums atnāca arī pīle, vista, gailis un cāļi. 

_DSC0821.jpg
_DSC0233.jpg

Uzvaras un sakāves!

_DSC0921.jpg
_DSC0915.jpg
_DSC0889.jpg

Tālākie ceļi mūs ved uz Brīvdabas muzeju! Rokas pulkstenis uz rokas, telefons uz plaukta, foto kamera, olas kārbiņā un saule sirdī! Hugo cer uz veco tramvaju. Cerības sagaidītas.

_DSC1018.jpg
_DSC0079.jpg

Cilvēku masas mūs nebiedē! Patiesībā pat nepamanījām, netraucēja. Saulaina diena. Silta pavasara diena un laba oma kabatā. Skudru pētīšana likās aizraujoša līdz brīdim, kad tās uzčurāja uz rokas. Sāpes pamatīgas! 

_DSC0048.jpg

Lieldienu izdarības!

_DSC1022.jpg
_DSC1038.jpg
_DSC1047.jpg
_DSC0119.jpg

Viena no retajām reizēm, kad esam kopā.

_DSC0164.jpg

Svaigais gaiss, pastaigas, agrais rīts ,tomēr vainagojās ar diendusu. ( jo visi dusmu pūķi mums kliedza- miegs! )Visiem! Kas guļ, tas negrēko! Vakars pienāca nemanot, mierā un klusumā. 

Šī nebūt nebija pirmā diena, kad telefons tika atstāts mājās. Bet atkal pārliecinājos, cik tas ir svētīgi. Ir miers. Patiesi. Atgriežoties mājās, pēc diendusas, Hugo ārkārtīgi vēlējās savu brīvdienu multeni- tomēr ļāvām. Nedomājam, ka tādā veidā esam izgāzušies savā izaicinājumā. Diena bez ekrāniem- galvenokārt mēs akcentu likām uz telefoniem un to izmantotajām aplikācijām- tika piepildīta. Mēs katru dienu mācamies, un ir dienas, kad kāja paslīd biežāk, citreiz nemaz. Svarīgākais ir saprast, ieraudzīt kļūdas, augt un izvērtēt svarīgāko. Ļoti vēlos domāt, ka mūsu ģimenē viss ir līdzsvarā. Daudz laika veltu, lai augtu kopā, izprastu lietas, sajūtas. Sajustu viens otru! Tas nav viegli, bet neviens jau neteica, ka būs....Ar šo brīvdienu stāstu vēlējos iedvesmot citus, ka nav nepieciešams daudz, lai katru dienu uztvertu kā skaistu, svētku un piedzīvojumu piepildītu dienu. Ja arī darba dienas paskrien mums garām, tad brīvdienas ir dienas, kad pabūt kopā. Un doties dabā, ne pie ekrāna. Biežāk. Apsolīt sev! 

Bangkoka

Bangkoka

12 MĒNEŠI

12 MĒNEŠI