Bangkoka

Bangkoka

Brīvdienas Taizemē!

Devāmies mēs- Zane, Hugo un Nauris. 3 mugursomas. 1 fotoaparāts. Drēbes- pats minimums. Vēl mūsu somā atradās zāles ( Hugo speciālās, jo pie alerģiskā klepus nepieciešams ir inhalators), viena grāmata vakara pasakām, peldlietas, viens liels dvielis, divi sandeļu pāri ( par apaviem vesels piedzīvojums, jo tā līdz galam man neviens neieminējās, kādi būtu labāk ) Vāģu mašīnas, divas cepures mazākajam, lādētāji, atmiņas kartes, naudas maks un šķiet, ka tas arī viss.

Ilgi domāju, kā lai pastāsta par mūsu brīvdienām Taizemē. Jo piedzīvots daudz un krāsaini. Garšīgi un pārsteidzoši. Nolēmu, ka stāsti būs vairāki, par katru no vietām, kur bijām. 

_DSC0231.jpg

Vai esat gatavi piedzīvojumiem?...Jā! Esam! Noteikti! Par ceļojumu uz Taizemi es sapņoju jau kopš dienas, kad Nauris tur bija pirmo reizi, esot jūrā. ( kādi gadi 3 atpakaļ ) Stāsti tik spilgti mani iedvesmoja, ka jau tad sapratu,ka tā ir valsts, kas noteikti man patiks. Un jūs jau ziniet, ja kaut ko ļoti vēlās, tad tas ātrāk vai vēlāk piepildās. Tā nu sanāca, ka pagāja trīs gadi un mēs visi trīs tur devāmies. Kopš sapratām, ka brauksim, nevienu dienu neapsvērām, ka Hugo atstāsim mājās. Lai gan jūs teiksiet, tā tak Taizeme, tur netīrs, nav draudzīga vide bērnam, ass ēdiens utt.....eh, bet man dzīvojot uz tallinas iela, pavasarī pa ielu "nāk" pretī daudz vairāk suņu izkārnījumu, nekā esot Taizemē. Bet, jā, melots nav, ka tur valda netīrība. Bet par visu pēc kārtas;)

Vēlos lielu paldies pateikt meitenēm, kuras iedvesmoja un iedrošināja ar stāstiem par Taizemē piedzīvoto. Tas palīdzēja vēl vairāk noskaņoties uz pozitīvas nots, ceļot kopā ar bērnu tik tālu. Sveiciens tev ,Līga Vaidere, un Santa no Instagram. 

_DSC0004.jpg

Lidojām ar Aeroflot aviokompāniju.  Rīgas - Maskava ( apm., 1,20 stunda ) un pēc tam pārsēdāmies šīs pašas aviokompānijas lidmašīnā uz Bangkoku ( lidojums turp apm., 9 stundas) . Biļetes pirkām mēnesi pirms lidojuma. Un kā jau jebkurai mammai, arī mani nedaudz satrauca lidojums, jo Hugo tas bija pirmais. Turklāt tik ļoti garš. Bet viss jauki un skaisti! ( biju gatavojusies uz dažādu emociju gammu ) Hugo sabijies nebija nemaz, toties izrādīja nelielu nepatiku par to, ka jāsprādzējas pacelšanās brīdī, jo kā, lai cilvēks skatās pa logu?! Pašam savs ekrāns un multenes! Brīvdienas jau ir izdevušās. Lidojums turp galvenokārt pa nakti, tā tad miegs paātrināja nokļūšanu galamērķī. Gulējām maz, ļāvām mazajam gulēt pa diviem krēsliem, cik nu tas bija iespējams. Laikam jau bijām pārāk satraukti par to, kas mūs sagaida nonākot galā. Ar tik lielu lidmašīnu lidoju pirmo reizi savā mūža, Naurim gan tas bija nekas īpašs. Izbraukājies ar visa veida gan mazām ar propelleriem, gan pasaulē lielākajām. Zina lidmašīnu no galvas, un var daudz ko pastāstīt dēlam. 

Nu re! Mazliet miegaini, bet satraukti esam nokļuvuši Bangkokā! Dodamies uz pagrabstāvu, kur paņemot numuriņu, mums "piešķir" taxi. Pirmais, kas mūs sveicina ir, protams, gaiss! Pareizāk sakot siltums. Par gaisu to grūti nosaukt. Tā kā Bangkokā esam nedaudz pēc astoņiem no rīta, tad laiks līdz viesnīcai, kaut kā jāizmanto. Neko darīt! Kāpjam taxi, kartē parādam vietu, kur vēlamies nokļūt, un braucam. Jāteic,ka vietējie nav ar angļu valodu uz tu, tādēļ, jo vienkāršāk runāsi, jo saprotamāks būsi. Piepildīšu, ka taxim skaitītājs kustējās lenāk kā gliemezis, ja salīdzina ar Baltic taxi sekunžu skaitītāju. Un, lai iebrauktu Bangkokā divas reizes ir jāmaksā. (par maksas ceļiem  25 un 50 bāti

Pirmā pietura Lumpini parks. Tas bija netālu no mūsu izvēlētās viesnīcas. 

_DSC0069.jpg
_DSC0051.JPG

Karstuma šoks nu dien bija iespaidīgs, un ja vēl garās bikses, tad "slapjš" esi uzreiz. Pārvelkam apavus, izdzeram ūdens pudeli, un dodamies saprast, kur esam nokļuvuši. Hugo ilgi jāpierunā, lai dotos prom no bērnu rotaļu laukuma, bet tomēr izdodas. Dodamies meklēt brokastis! Un tās nav tālu jāmeklē, jo ēdiens ir uz katras "ielas". It kā jau nedaudz riskanti mesties uzreiz taizemiešu labumos, it īpaši, ja pēc skata nevari pateikt, kas tas ir? bet tomēr. Esam šeit!

_DSC0106.jpg

Aiz katras mazās ielas ir paslēpusies kāda tante ar savu veikaliņu, pannu, dārzeņiem, tūkstotis maisiņiem, kuros ielieta nezināma mērcīte, un vēl daudz dažādiem brīnumiem. Uz visu skatāmies ar acīm lielām, bet ar sajūsmas pilnām. Jau ar pirmo smaku sapratām, ka mums šeit ļoti patiks. Atradām vietējo ēstuvi, jo par kafejnīcu to būtu grūti nosaukt. Ar milzu plēvi pārvilkts jumts, zem tā vairākas vitrīnas, pannas, un daudz cilvēku. Visi ēd! Bet, ko? Nesaprotam. Labi, ņemsim to, ko atpazīstam. Nauris dodas izlūkos, bet tālāk par rīsiem un vistu nav ticis. Ak, jā, vēl tādu dīvainu zupu ( balti caurspīdīga ar lieliem, baltiem redīsiem ) Nu labi, provēsim! Garšo labi, bet smarža, smaka nav manam degunam paredzēta. Aiztaisot degunu var ēst! Tagad jau esam gudrāki un zinām, ka to "zupu" uzlej uz rīsiem. Hugo ēdiens interesē maz! Godīgi sakot nemaz. Vairāk tas, kas notiek uz ielas, jo tur notiek VISS. Nogaršojam, protams, arī mango. Ak! Nu, te komentāri lieki.  

_DSC0107.jpg

Pirmos iespaidus esam sasmēlušies. Smaidam. Ļoti. Paņemam mugursomas un dodamies pie tik ilgi kārotajiem Tuk tuk. ( starp citu uz Taizemi lidojām tikai ar rokas bagāžu, jo likās neprātīgi doties ar koferiem un bērnu, zinot, ka būs daudz jāstaigā, jābrauc ar laivām, viscaur ūdens, smiltis, kalni , jo mēs esam no tiem, ja būs jālec-leksim, ja būs jāpeld- peldēsim. Izvēlēsimies labāk kāpt kalnā, nevis tam braukt apkārt.) Ar tuk tuk neiet tik vienkārši, kā cerēts, jo neviens no vadītājiem nezin, kur atrodas mūsu viesnīca. Ironiski, bet mēs ne tik! Bet tomēr atrodam puisi, kurš mūs nogādā viesnīcā. Ar tuk tuk vadītājiem noteikti vajag kaulēties, jo redzot cilvēkus ar baltu sejas krāsu, mugursomām plecos un karti pie rokas ( iphone ), vēlas nopelnīt tik pat ļoti, cik mūsu taksisti. Lai gan sākumā jau nezini tos attālumus, kur jānokļūst, un viņi visi uz jebkuru attālumu saka- tālu! 

_DSC0215.jpg

Viesnīcā nokļūstam pirms chek- in ar mazu cerību, ka tomēr būs mūsu numuriņš gatavs. Tomēr jāpagaida, bet esam priecīgi,ka esam nokļuvuši galapunktā. Mūs sagaida ārkārtīgi laipni cilvēki, smaidīgām acīm. Ļauj atstāt somas, kamēr "'gaidām" numuriņu. Nesēdēsim tak un negaidīsim, laižam tālāk! Dodamies izlūkot rajonu! Un jau izejot no viesnīcas nokļūsti citā pasaulē. Un atkal veikali uz riteņiem, cepta gala, svaigi spiestas apelsīnu un granātābolu sulas, stroika un tai blakus glauna viesnīca, simtiem motorolleru un atkal cepta gaļa. Cepta gaļa ir visur!

_DSC0021.jpg

Mūsu viesnīca Happy 3 ( atrodas ļoti labā vietā, jo no šīs vietas samērā ērti ir visur nokļūt)

_DSC0165.jpg

Neliela viesnīca, ar jauku apkalpojošo personālu ( godīgi sakot visās viesnīcās cilvēki bija laipni un saulaini ), mājīgu atmosfēru un interjeru, kas nedaudz atgādināja par mājām ( eiropu ). Ir baseins, par ko it īpaši priecājās Hugo. 

_DSC0158.jpg
_DSC0145.jpg

Iekārtojāmies numuriņā, nedaudz atvilkām elpu. Nauris ar Hugo drosmīgi iemēģināja aukstā baseina priekus. Man šāda temperatūra neiet pie sirds. Izlēkājām palagus, piedziedājām dušu un bijām gatavi doties iepazīt Bangkoku. 

_DSC0118.jpg
_DSC0139.jpg

Pirms devāmies ceļojumā daudz runājām ar Hugo, kur dosimies, bet grūti jau tik mazam cilvēkam apzināties pasaules plašumus, ja paši nespējām saprast, ka tiešām dosimies uz Taizemi. Stāstījām par Bangkoku, par Tuk Tuk, par siltumu un laivām. Tad nav noslēpums, ka Hugo mīļākais pārvietošanās līdzeklis tiešām kļuva Tuk Tuks. Kā iekāpām, tā klusums un acis laimē smaida. Mati plīvo un dzīve ir skaista. Nolēmām, ka dosimies uz Baiyoke Sky Tower. Tam ir 85 stāvi! Man gan ir ārkārtīgi lielas bailes no augstuma, bet labi, piekrītu. Tālu netikām.

_DSC0207.jpg

Mazāko miegs ir uzvarējis! Attālumi nav mazie, lai dotos ar guļošu bērnu uz rokām, turklāt laukā ir 40 grādi karsts. Variantu nav! Kāpjam laukā un ejam. Saprotam ,ka tornis jāatceļ. Tā gadās, ja mazs ceļotājs līdz. Pielāgojamies un nolemjam, ka brauksim atpakaļ uz viesnīcu gulēt. Visi!

_DSC0227.jpg
_DSC0242.jpg

Pašā vakarā vēl pirms lielā miega devāmies uz nakts tirgu un iespējams skaļāko ielu Bangkokā- Khaosan road. Tur arī noķēru pirmo, no trīs Taizemes pārsteigumiem, kas man lika nedaudz apstāties un padomāt. Tas, ka ladyboy ir Taizemē kaut kas īpašs, tomēr mani tas nešokēja. Bet mazas meitenes pie staba gan mani "pārsteidza", tik ļoti, ka vēlējos ātrāk doties projām. Viens ir dzirdēt, otrs redzēt. Tāda ir tā Bangkokas otra seja, netīra. Un , jā, mēs devāmies uz nakts tirgu kopā ar bērnu, jo gribējās arī piedzīvot tāda veida sajūtas. Tirgus, kurā pārdod visu- sākot ar meitenēm, beidzot ar Guci somu, aukstajiem ieročiem un koka krellēm. Kā jau teicu, Bangkoka ir kontrastu pilsēta. Bet labāk par pozitīvo! Khaosan road- nav melots, ka tā iespējams ir skaļākā iela Bangkokā. O jā! Daudz vietējie, daudz tūristi, daudz bāri, kuri savā starpā sacenšas par "labāko" mūziku un sajūtas kliedz priekšā, ka arī ar pogas - skaļums- amplitūdu. Tur arī pirmie ceptie prusaki, zirnekļi, skorpioni, Pad Thai ēdiens, kurš man ļoti iegaršojās ( Hugo ar ēda ), lupatas un nedaudz uzbāzīgie piedāvājumi ar Taizemes masāžām. Nē, nē, paldies, vēl ne! Tur pat ielas galā nopērkam Pad Thai ar garnelēm, apsēžamies blakus "lavačkai" uz kāpnēm un ēdam. Mums patīk! Hugo skraida un var just, ka ir apmierināts ar visu. 

 Atpakaļ ceļā vēl izmetam loku gar Grand Palace, kas nakts melnumā mirdz jau pa attālumu. Sajūtamies atkal mazliet apreibuši no laimes un dodamies ar tuk tuk uz viesnīcu. Garām paskrien tumšas vārtrūmes, ielu kioski, smaržas un cilvēki. Šajā pilsētā ir nedaudz jāizkāpj no savas komforta zonas, un tas ir tas ceļojuma skaistākais moments, ko vēlējāmies notvert, parādīt dēlam, ka ir arī savādāk, bet ne sliktāk. 

Pirmo dienu esam nodzīvojuši jaunos iespaidos un pozitīvos pārdzīvojumos. Pirms devāmies uz Taizemi bija dažas lietas, ko plānojām un, ko gribējām redzēt:

  • cik dienas pavadīsim katrā no vietām
  • pirmkārt, uz kurām vietām Taizemē gribētos doties ( pirmajā reizē)
  • viesnīcas ( izvēlējāmies +/- dažādas, lai varētu izbaudīt pēc iespējas dažādas sajūtas )
  • Bangkokā- ieplānojām SEA LIFE Bangkok Ocean World ( biļetes pirkām pirms tam internetā, darba dienās ir lētāk
  • nakts tirgi

Bet tomēr daudz neplānojām un ļāvāmies tam, kas notiek uz vietas. Ja bijām saguruši, tad pūtāmies pie baseina, pa dienas vidu Hugo devās diendusu baudīt, un dažreiz es viņam līdz. 

_DSC0005.jpg

Pilnīgā mierā sagaidījām rītu. Pasakainu rītu ar tropisko lietu. Stāvu uz balkona ar savu tējas krūzi rokās un nespēju aptver, vai tiešām es esmu šeit?! Pilsētā par kuru tik ilgi biju sapņojusi. 

_DSC0018.jpg

Par brokastīm jums nevarēšu pastāstīt, jo izvēlējāmies tās baudīt ārpus viesnīcas, bet Nauris palūrēja un atzina, ka vizuāli esot labi izskatījies. ( Zviedru galds ) Bet mēs tikmēr baudījām svaigus augļus, jau nomizotus. 

_DSC0243.jpg

 

Otrā diena Bangkokā.

Ieplānota Sea Life Ocean world. Dodamies, jo tur jānokļūst līdz plkst. 12iem. Tas atrodas lielveikala pagrabstāvā.

_DSC0030.jpg

Pirms tam Hugo pasūta kuasānu ( lasīt kruasānu ), mēs mazliet māju smaržas. Un dodamies. 

_DSC0034.jpg

Man nebija ne mazāko priekšstatu par to, ko redzēšu. Nauris tik paziņoja, ka šis ir noteikti  jāapmeklē! Un melots nav ne sekundi. Domāju, ka plaši nestāstīšu....ļoti skaisti! 

_DSC0067.jpg
_DSC0106.jpg

Hugo bija aizraujoši dzīvē iepazīties ar Deivu- nu to, kurš no Madagaskaras pingvīniem! Divas reizes bija jāiet vērot, vai Deivs nav piecēlies. Pirmajā brīdī liekas, nu kas tur tik īpašs.....bet pavērpjot šo radību tuvāk, ilgāk, šķiet dīvaini un mazliet baisi....

_DSC0194.jpg
_DSC0197.jpg
_DSC0130.jpg
_DSC0156.jpg
_DSC0151.jpg

Pēc pingvīnu, raju, haizivju un citu zemūdens draugu iepazīšanas devāmies uz Terminal 21. Iepirkšanās centrs. Ļoti interesants, jo katrs stāvs ir veltīts kādai valstij. Vis veidots kā lidostā. ( Nauris tur jau bija bijis, un pirmo reizi stāstīja, ka esot apmulsis, jo domājis, ka nokļuvis lidostā) Tad nu izstaigājot dažus veikalus kondicionētā un patīkami vēsā gaisā, devāmies uz pašu augšējo, kurš atvēlēts tikai un vienīgi ēdināšanai. Pie info izsniedz karti, kurā iemaksājot kādu attiecīgo summu tu vari tālāk pirkt ēdienu pie jebkura tirgotāja. Ieskaitījām 200 bātus ( tie ir apm., 5 eiro), salīdzinoši diez gan maz, bet neticēsiet, ko mēs par tiem nobaudījām. ( zupu, divus otros ēdienus ar dažāda veida gaļām, saldējumu, augļu kokteili, ūdens pudeles, un iespējams pat kko vēl, ko neatceros) Un viss bija tik garšīgs! Un nerunājot jau par skatu aiz loga! Iespaidīgi!

_DSC0262.jpg
_DSC0329.jpg

Tālāk jau atkal sēžamies tuk tuk- pirms tam kaulējoties par kārtējos summu par kādu vedīs, jo atpakaļceļā allaž paziņo lielāku summu, nekā esam nokļuvuši turp- un dodamies uz viesnīcu, lai paņemtu mantas un dotos uz lidostu. 

Pirmās divas dienas Bangkokā, ar to ir krietni, krietni par maz, lai iepazītu šo skaisto, patieso un kontrastiem bagāto pilsētu,kurā dzīvo vairāk cilvēku nekā Latvijā kopumā. Tālākie piedzīvojumi mūs aizveda uz Krabi town. Tiekamies?

  • Ja tev ir konkrēti jautājumi, labprāt uzklausīšu;)
Mazie atklājumi

Mazie atklājumi

Vesela diena!

Vesela diena!