TonSai pludmale

TonSai pludmale

Mūsu ceļojums turpinās.

_DSC0034.jpg

Pēc Bangkokas tālākie ceļi mūs ved uz Krabi provinci. Ar vietējo aviokompāniju lidojam no Bangkokas uz Krabi town. Braucot no Bangkokas tie būs 783 km. ( Var doties arī ar vilcienu, šādu variantu apsvērtu,ja ceļojumā dotos divatā, jo ceļā jāpavada apm., 9 stundas, bet lidojot 1 stunda un 20 minūtes. Lidmašīnas biļetes mums trijiem turp un atpakaļ izmaksāja apm., 140 eiro , ļoti neatšķīroties no vilciena cenām) Krabi pilsētā ielidojam vēlu vakarā un tā kā mums nav priekšstata par to, kā nokļūt Aonang pludmalē un pēc tam Tonsai pludmalē ( kur būs mūsu mājas turpmākās dienas ), tad sekojam cilvēkiem un norādēm. Nu un, protams, par visu jau ir padomāts. Izejot no lidostas, cilvēki stāv rindā pie kases, kur pārdod biļetes uz jebkuru vietu, kur tev vajag nokļūt. Viss diezgan vienkārši! Busiņš maksā 800 bāti ( apm., 20eiro ) brauksi viens vai ar draugiem, summa viena. Nekautrējamies un jautājam blakus stāvošajiem, un pāris no Amerikas dodas turpat, kur mēs. Brauksim kopā! Brauciens nav garš, apmēram 20 minūtes. 

_DSC0341.jpg
_DSC0472.jpg

Ir gandrīz pusnakts un nedaudz jūtams nogurums. Laukā ir patīkami silts,bārā skan regejs un Hugo spēlējas pludmales smiltiņās. Jāgaida. Pludmalē gaidām citus braucējus.....jo es biju palaidusi garām faktu,ka, lai nokļūtu mūsu viesnīcā, kas atrodas Tonsai pludmalē, ir jādodas ar laivu. Citādi nevar. Ja gribam braukt "pa lēto", tad jāsagaida vēl 6 cilvēki, citādi jāmaksā pilnas laivas cena ( 900 bāti- apmēram 25eiro ) Skaidrs ir viens, 12os naktī, mazliet paradīzē, neviens tūrists nebrauks uz viesnīcu. Gulēt gribās, turklāt mums ir līdzi mazs ceļotājs. Braucam! Laiva mums vieniem pašiem! Piebildīšu, ka man ar laivām nav attiecības uz TU, uz ūdens mazā telpā jūtos bailīgi, kur nu vēl tumsā, viļņos. Man blakus ir bezbailīgs dēls un jūrnieks, bet tas nemazina manas bailes. Netēloju, bet drosmīgi atzīstos, ka man ir bailes....Hugo mani mierina un saka " mammai ir tikai duksin, duksin bailes! " saķeramies un braucam. Jābrauc mazs gabaliņš, aiz līkuma mums paveras cits skats. Izkāpjam no laivas un mūs sveicina milzu klints, bārā Bobs Marlijs un, protams, siltais gaiss. Kokos laternas. Jautājam ceļu, jo sajūtas nepamet, ka visapkārt ir tikai koki ( palmas ). Saprašana maza par to, cik liela ir šī teritorija, jo laukā ir melna tumsa. Mazliet nomaldamies, bet dienas gaismā varētu aiziet uz viesnīcu ar aizvērtām acīm, jo ir tikai viena iela. 

_DSC1062.jpg
  • Longboats- Dienas tarifs vienam cilvēkam 100bāti/2,50eiro., pēc sešiem sākas nakts tarifs 150 bāti, ar nosacījumu,ja nolasās pilna laiva ar cilvēkiem. Vietējie mikriņi. Tā mēs tās laivas nosaucām. Samērā liela laiva, ātri pārvietojas, jo piemontēts mašīnas motors. Skaļas. Lai iekāptu laivā ir jābrien pa ūdeni, tādēļ svarīgs mums likās arī apavu faktors. It kā jau sīkums, bet tomēr. Man un Hugo bija Saltwater sandals. Labākās ceļojuma sabiedrotās, jo bridām pa ūdeni, smiltīm, dubļiem, brikšņiem, akmeņiem un atkal pa ūdeni. Ērtas. Kāpēc es vispār stāstu par sandelēm? Jo lielākā dienas daļa tiek pavadīta uz ūdens, ūdenī, brienot pa ūdeni, un jo ērtāk būs pārvietoties, jo praktiskāk pašam. Naurim savukārt bija kedas. Tā arī ar slapjām nostaigāja lielāko ceļojuma daļu, protams, pa nakti cik paspēja tik pažuva. Arī vilkšana virsū un nost nav ērta. Katrā gadījumā domāju,ka ieguvēji ir tie,kas izvēlēsies apavus,kas draudzējas ar ūdeni. Mazs sīkums, bet mēs atviegloti smaidījām, jo no laivas varēju lekt ūdenī nebaidoties. 
_DSC0359.jpg
_DSC1066.jpg
_DSC1069.jpg

Ļoti piekusuši esam atnākuši līdz mūsu viesnīcai. Ielas malā puisis tirgo pankūkas, vaicājot, kur ir reģistratūra, mums skaidrā angļu valodā paziņo,ka tā ir ciet. Atvērsies no rīta! Skaļi smiekli, jo gulēt ir vienīgais, ko gribētos, vēlams gultā. Bet viss labi!  Puisi atrod sievieti,kas sēžas blakusvāģi ( mocī, kuram piemontēta kuzava ) un aizbrauc, pēc piecām minūtēm jau redzam,ka mocis tiek stumts atpakaļ, laikam benzīns beidzies, bet aiz moča soļo samiegojies vīrietis. Nedaudz smaržo pēc ruma. Ierāda mums mājiņu un dodas prom. Mums miegs! 

_DSC0395.JPG
_DSC0499.jpg

No rīta atveram acis un tikai tā pa īstam saprotam, kur esam nokļuvuši. Tonsai pludmale. 

Dream Valley resort - Viesnīca, kas ieskauta džungļos, kur pa kokiem lēkā mērkaķi, rāpo lieli varāni, lielas skudras un viesnīcu apdzīvo daudz kaķi. Lieliska vieta, kur katram ir sava mājiņa.   

_DSC0288.jpg
_DSC0319.jpg

Maza mājiņa ar nelielu terasi, kur vakaros allaž sēdējām, klausījāmies Bobu, skatījāmies zvaigznēs, kuras Taizemē ir fantastiski zemu. Tik zemu, ka šķita, ka ar roku aizsniedzamas. Un vienkārši baudījām laiku, kad Hugo gulēja. Šī ir vieta, kur vēlētos atgriezties un atgriezties. 

_DSC0122.jpg

Ko mēs sadarījām turpmākās piecas dienas?....Daudz baudījām sauli, siltumu un uzņēmām tik ilgi kāroto D vitamīnu. Rīta pusē zvilnējām pie baseina, nu labi, zvilnēju es, Hugo ,kā iekāpa tā izkāpa tikai tad, kad devāmies prom. Pētījām skudras, meklējām pērtiķus, draudzējāmies ar kaķiem. Ēdām saldējumu. Braucām ar laivu uz Aonang pludmali, lai pusdienotu, iepirktos tirdziņos, peldētos, izstaigātu tuvējo apkaimi, nobaudītu vietējos ēdienus un dzērienus. Vēl devāmies uz blakus esošo Railay beach, uz kuru var aiziet ar kājām, pāri nelielai klintij. Katru dienu ieplānojām kādu mazu "atrakciju", bet galvenokārt neiespringām uz aktīvu plānošanu, jo devāmies baudīt sauli, ēdienu un dabu. 

Kādam nu dien varētu likties samērā garlaicīgi, bet ticiet man, mums nebija ne brīdi. Mūsu trīsgadnieks par to parūpējās. ( sēdēt pludmalē zem palmas un malkot aukstu kokteili nepaspējām, toties lekt pa viļņiem gan, un gan jau var paspēt arī to

_DSC0244.jpg

Daudz vērojām dabā notiekošo. Kokus, lapas, kukaiņus, putnus, dzīvniekus. Tas jau bija liels saviļņojums un emocionāls pacēlums vakariņos zem palmām, kur pa zariem lēkā pērtiķi. Tik īsti un  sirreāli. Kā filmā, bet šoreiz filmas dalībā piedalāmies mēs paši. 

_DSC0266.jpg
_DSC0316.jpg
_DSC0353.jpg

Šī vieta ir fantastiska, jo tik lielu mieru un klusumu sajutām tikai tur. Uz šo pludmali brauc klinšu kāpēji, to tur ir daudz. Un tad vēl tādi kā mēs- ģimenes. Daudz hipiji, kuri vakaros sēdēja pludmalē zem kokiem, dziedāja pie ugunskura un kā jau hipiji, baudīja dzīvi. Atmosfēra šai pludmalei bija īstā, īstā priekš mums. Iespējams kādam traucētu bohēmiskā atmosfēra, bet mums kā reiz. Pludmalē ir arī jauki bāriņi, kur vakaros spēlēja "dzīvo" mūziku, jaukas kafejnīcas, kur var ļoti garšīgi paēst, pat nebraucot uz Aonang pludmali. Un cenas ļoti draudzīgas. Un tieši Tonsai baudījām masāžu, pēc ieteikuma kā labāko. Nebija melots. Un cenas ziņā atšķīrās divas reizes. ( 200 bāti- 5eiro ) ( bet par to atpakaļceļā, kā mēs uz masāžu gājām )

_DSC0375.jpg

Hugo stāv pie sienas, kas uzcelta, lai ierobežotu teritoriju, kur tiks celta jauna viesnīca. Ceļotāji to apglezno, un mākslas darbi piešķir šai vietai vēl lielāku noskaņu. 

_DSC0234.jpg

Hugo daudz peldēja, ņurkoja, leca ūdenī, pat iemācījās mazu gabaliņu nopeldēt bez uzročiem. Mūsu puika ir aktīvs trīs gadus jauns puisis, kas mierā nosēdēt nespēj.

_DSC0273.jpg

Arī ēdot ne! Tas reizēm sagādā problēmas, jo pasaules iepazīšana ir pirmajā vietā, kas, protams, ir lieliski, bet ēdienu pabaudīt kaut nedaudz vēlējāmies arī mēs. Lai nu kā ar to ēšanu, centāmies izvēlēties vietas, kuras būtu samērā "drošas", ja arī Hugo izvēlētos neēst, bet darboties tur līdzās. Tā notika pārsvarā. Mēs ēdām, bet dēls blakus lasīja puķes, vēroja transportu, vai brauca ar līdzi paņemtajiem auto. Bieži bija jāskrien pakaļ, jo tālumā ir daudz kas interesantāks. Bet, ja runa par kūku vai saldo, ēdīšu! 

_DSC0627.jpg
_DSC0074.jpg

Kā jau minēju, daudz neiespringām uz pilnas dienas aktivitātēm. Ņemot vērā karstumu, tad dienas ritmu centāmies pielāgot dēlam. Cēlāmies kā ierast, pēc astoņiem, tad brokastis. Dažas dienas gulējām ilgāk. Dzīvojot TonSai pēc brokastīm devāmies uz baseinu, tur nodzīvojot kādas divas stundas. Vecāki uz maiņām sauļojās, dēls ūdenī. Pēc tam tad devāmies uz blakus esošām pludmalēm, lai pusdienotu, apskatītu apkārti, jo daba šeit ir fantastiski skaista ik uz soļa, nav nepieciešams tālu doties. Vakarā atgriežoties, devāmies vakariņot, un diena Hugo noslēdzās ar baseinu, ja vien bijām uzspējuši uz tā slēgšanu. Piebildīšu, ka saule Taizemē noriet ātri, un melna tumsa iestājas jau pēc 19:00iem....

Kādā no dienām nolēmām, ka dosimies uz Krabi pilsētas nakts tirgu. Sarunājam busiņu, nopērkam biļetes ( cena vienam turp un atapakaļ  200bāti- 5eiro ) un visu dienu nodzīvojam Aonang pludmalē, jo izbraukšana no šīs vietas. Mazliet piekusuši no karstuma, Hugo vairāk, tur pat uz ielas malas paguļam, vērojam vietējos un tūristus. Daudz dzeram augļu ledus kokteiļus. 

_DSC0145.jpg

....beidzot arī kāds ladyboy, lai gan pirmajā brīdī šķiet, cik simpātiska vietējā. Izņemot brīdi,kad sāk runāt rupjā balsī. Turklāt vietējās tik daudz nekrāsojas....Hugo ir paspējis iepatikties visām apkaimes tantēm, ielīdis restorānos, noskrējis maratonu un nedaudz nokausējis vecākus. Jūs teiksiet, varējāt iet uz bērnu laukumiņu, parku, kādēļ jāsēž uz ielas....bet tādus Taizemē diemžēl neatradām, izņemot tikai Bangkokā, lielajā parkā. Bērni šeit dzīvo un aug uz ielas. Ja mamma strādā bodē, tad bērns strādā tur pat. Tur pat sēž uz zemes visu dienu, brauc ar vienu paštaisītu auto, palīdz tirgoties, bet ja bēbītis, tad tur pat iesietā lakatā tiek midzināts zem letes. Bet beidzot esam sagaidījuši busiņu.....dodamies ceļā. ( piebilde- Nauris ik pa brīdim man ziņo,ka nedaudz jocīgi jūtas. Norakstam uz karstumu un braucam )

_DSC0162.jpg

Pa ceļam Hugo ir aizmidzis un modināt negribās. Nekas. iesienu dvielī kā slingā un ejam izlūkos. Cilvēku jūra, smaržu tik pat. Sāļš ar saldu sajaucas kopā, vistas un garneles, gaļas bumbiņas uz kokiem, zivis un saldumi, un atkal cepta gaļa. Man viss tik ļoti patīk, ka pat nedzirdu Naura sūdzības, ka slikti. Hugo ir nosvīdis, jo dvielī iesietam gulēt nav pārāk atvēsinoši. Pēc neliela līkuma nolemjam, ka iesim laukā no smakām.....Vēl pirms izejam, nopērkam 5 milzīgas garneles pa smieklīgām naudām. ( 100 bāti -2,50 eiro )Es apēdu gardu muti, jo tik milzīgas redzu un ēdu savā mūžā pirmo reizi. ( plaukstas lieluma ) Nauris paziņo, ka atpakaļ neies ne par kādu naudu....slikti.....Es apreibusi no visa, ko redzu, dodos. Labi, es ar Hugo dodos. Nauri atstājot ar ūdens pudeli un vēmienu. 

_DSC0164.jpg
_DSC0160.jpg
_DSC0169.jpg

Hugo tomēr pieceļas un mēs tirgus izpētē dodamies kopā. Bet beidzot prāts atgriežas un saprotu, ka esam Nauri atstājuši ielas malā ar pudeli un vēmienu. Kur prāts! Dodamies meklēt un novērtēt situāciju, pa ceļam nopērkot mazus gardumus. Šeit cenas kā pie vietējiem. Smieklīgas. Kalmāru iesms 50 centi...utt...

_DSC0171.jpg
_DSC0166.jpg

Atrodam Nauri....un turpmāko scenāriju jau jūs paši saprotat. Atpakaļ uz tirgu negājām, gaidījām busiņu, lai dotos uz viesnīcu. Atbraukuši uz Aonang pludmali saprotam, ka visas laivas ir aizbraukušas, un mums nāksies atkal maksāt par visu laivu vieniem pašiem. ( 25eiro ) Neko darīt, mājās gribās, it īpaši, ja vienam no mums ir ļoti slikti. Nakts pagāja samērā mierīgi.....Nākamo dienu dzīvojām mierā, jo ceļojums pat nav vēl pusē. Gribētos, lai tas turpinās pozitīvi. Nolēmām, ka dosimies uz pludmali, lai baudītu vakaru tur.....Tonsai ir tik skaista pludmale, ka grēks tur nebūt vakaros. Saulrietu gan šajā pusē nevar redzēt, jo klintis priekšā. Toties pludmale vakaros kā ar zeltu aplieta mirdz. 

_DSC0493.jpg
_DSC0435.jpg

......lasot gliemežvākus, arī es saprotu, ka nejūtos labi....bet doties uz viesnīcu negribās, jo ir tik skaisti. Kā mazā paradīzes nostūrī....kluss....mierīgs..pasakaini silts....

_DSC0431.jpg
_DSC0497.jpg
_DSC0428.jpg

Par tik skaistu vakaru varētu sapņot ik dienu.....bet kā mums tas beidzās?  Šādi! 

_DSC0554.jpg

Divi vemj un viens tur....Nākamo dienu sagaidām ar smaidu un jau labāku dūšu. Mums jādodas tālāk...Dodamies uz Phi Phi. 

Dream Valley resort - cena par vienu nakti 35eiro

atrast SEVI

atrast SEVI

Mazie atklājumi

Mazie atklājumi