atrast SEVI

atrast SEVI

Būt par mammu! Trīs gadi jau palidojuši, bet atzīšos, ka tikai nesen sāku apzināties savas vēlmes un sajūtas, ko ES kā cilvēks, kā sieviete vēlos. No jauna sajust savu ķermeni, sadzirdēt savas domas un garu. Pēc dzemdībām Sevi no jauna es atradu ļoti lēnām. Bija brīdis,kad vienaldzīgi sevi vēroju spogulī, bija absolūti vienalga, kas mugurā, ar nosacījumu - ērti. Ir tik dīvaini šobrīd apzināties, cik patiesībā pazudusi biju. Kaut kādā brīdī sāku saprast un atgriezties realitātē no jauna. Nepārprotiet, es nebiju nelaimīga, muļķības, tikai savas vēlmes biju neapzināti atlikusi otrajā plānā. Cik tipiski, vai ne? Bet, kas notiek sievietes prātā pēc dzemdībām, to ir grūti izprast, kā patiesībā mainījās mana iekšējā pasaule, to es saprotu tikai tagad. Lēnām atkal sāku atrast un novērtēt lietas un sajūtas, kas saka- tā esmu es. Lietas un sajūtas, kas man palīdz sajusties harmonijā ar sevi, ar to, ko daru un mīlu. 

Es sajūtas meklēju mazās lietās, kuras man palīdz rast mieru, iedvesmoties un sajusties labi par sevi. Katra diena ir piepildīta ar tik daudz un dažādām emocijām un sajūtām, jo būt mammai tas ir meklēt, atrast un atkal meklēt. Piedzīvot pirmo reizi un augt līdzās, izraudāt un rast kompromisu. Mīlēt. No sirds. Patiesi. 

Lūk, manas ikdienas mazās sajūtas, kas čukst- tā esmu es! Mamma, bet arī sieviete.

  • Rītu sākt ar gardu tēju vai kakao. Puķainā porcelāna krūzītē ar apakštasīti. Ilgi un mierā. Jasmīna tēja pie brokastu galda,  pēc tam ieraušoties dīvānā. Tā ir patiešām silta sajūta, kas palīdz uzsākt dienu. Kā sava veida rituāls, kā ritms bērnam, kas palīdz sakārtot domas. 
  • Miegs. Beidzot esmu palikusi egoiste attiecībā uz šo punktu. Lai gan studiju laikā varēju nedēļu negulēt un ar draudzenēm rīkot derības, kura mazāk gulēs, tad šobrīd miegs man ir svēts. Mazulis ievieš sava veida korekcijas, un vienā dienā tu sāc  novērtēt katru ilgi nogulēto rītu. Darbu allaž ir daudz, un katrs ir svarīgs, bet tik un tā cenšos doties gulēt laikus. Un, ko esmu iemācījusies, gulēt diendusu kopā ar dēlu. Un lielākoties nejusties vainīgai par to, ka blakus ir kaudze ar negludinātām drēbēm. 
  • Laiks vienai. Ak, atceros pirmo brīvības sajūtu, kad aizvēru durvis un devos. Kaut tikai uz tālāko veikalu, bet tas bija kaut kas vairāk par veikalu. Laiks ieelpot gaisu, klausīties mūziku, iet savā ritmā un smaidīt. Šādus mirkļus sev cenšos "uzdāvināt" biežāk, kad Nauris ir jūrā. 
  • Ziedi. Nav jau nekāds noslēpums, ka meitenēm patīk ziedi. Es neesmu izņēmums. Arī dēlam patīk ziedi. Bieži dodamies tos pirkt kopā, ļauju izvēlēties Hugo, kurus šoreiz pirksim. Un nejūtos nemaz slikti,ja tos man nav uzdāvinājis mīļotais vīrietis, bet gan tos esmu uzdāvinājusi pati sev. Mācos mīlēt sevi. 
  • Krāsas un mākslas grāmatas. Tās nu dien man palīdz. Kaut reizēm pat tikai stāvot plauktā, bet apziņa, ka esmu nopirkusi jaunas krāsu tūbas, otas liek sajusties kā īstai māksliniecei. Lai gan cenšos šo vārdu nelietot, attiecinot par sevi, jo tādā veidā šķiet mazliet noniecinu tos LIELOS. Lielos un augstos, kas mani tik ļoti iedvesmo. Patīk, kad plauktos ir gandrīz tikai mākslas grāmatas, pārējās esmu vienkārši novietojusi citur.  Ik pa reizei pārlapoju un noķeru iedvesmu.
  • Kleitas. Man ar kleitām tā pat kā ar grāmatām. Mākslas grāmatām. Skapī un prātā, bet uzpucējos reti. Drīzāk es "uzpucējos" ar sajūtu tās nopērkot, un iekarot skapī. Ik pa laikam apskatot un papriecājoties. 
  • Zvans mammai! Tiekamies reti, bet, ja paliek par grūtu ,zvans mammai. Reizēm vienkārša saruna palīdz saprast lietas un sevi, kaut arī, ja ne vienmēr viedokļi saskan. Un ir tak labi reizi pa reizei saruna par neko ar mammu. 
  • Dejot. Ieslēgt skaļi mūziku, kas uzlādē un ļauties. Izlēkāties un dziedāt līdz. Bērnībā tā bija mana mīļākā nodarbe- aizvērt istabai durvis, ieslēgt Eoliku un tēlot Olgu. Bet vispār man ārkārtīgi patika Fredijs Merkūrijs. Joprojām ļoti patīk. 
  • Mājlietas. Pazust mājlietu veikalā! Ak, laime! Krāsas, faktūras, trauki, mēbeles, audumi un tad sapņi par to, kur tās liktu, kā iekārtotu māju. Stundām varētu pavadīt tirdziņos un bodītēs. Pētīt un meklēt. Atrast un izstāstīt stāstu par īsto vietu mūsmājās. Cik silti būtu ierausties jaunā vilnas segā, vai cik garšīgi smaržos tēja no zilas tasītes, kā jaunās čības draudzēsies ar tādas pašas krāsas spilvendrānu un vēl un vēl....Ak, kā tas viss man patīk! Smaidu pat stāstot.
  • Foto. Neesmu fotogrāfs un necenšos sevi par tādu saukt. Tālu no tā. Bet mani iedvesmo un paceļ šis process. Domāt, meklēt gaismu, rakursu, iemūžināt prieku, laimi un sajūtas ik dienu. Patīk tie, kas ar filmu...Tur vairāk jādomā! Tur līdzi nāk pievienotā vērtība, bildes! Īstas! Gaidas un prieks ik reizi, kad pāršķirsti attīstīto filmiņu.

Kur Tu smelies iedvesmu, mieru un harmoniju ikdienā? Vai tu arī sevi meklē sīkumos?....

Mūsu diena!

Mūsu diena!

TonSai pludmale

TonSai pludmale