Mūsu diena!

Mūsu diena!

Augstu debesīs ir kāda māja. Tajā dzīvo daudz bērnu. Viņi ēd debesu maizi un dzer debesu pienu, un laiku pa laikam, pie viņiem iegriežas vīrs garā mētelī. Viņš paņem kādu bērnu zem sava mēteļa un aizved to projām. Debesu mājā dzīvoja mazs bērns, kurš ļoti gribēja zināt, kur paliek tie, kas aiziet līdzi lielajam vīram. Bet vienmēr viņam sacīja:" Pagaidi vēl mazliet! " Tā mazais bērns gaidīja vīra ierašanos un ļoti cerēja, ka šoreiz tas paņems līdzi tieši viņu!

Un patiesi, reiz lielais vīrs to uzrunāja:" Vai gribi man doties līdzi?"

"Gribu, protams, gribu!"- priecīgs sauca mazais bērns. 

Vīrs paņēma to zem mēteļa un atvēra kādas istabas durvis. Tur bērns ieraudzīja milzu logu. Īstenībā tas nebija logs, bet daudz mazu mazītiņu lodziņu, pa kuriem paskatoties varēja ieraudzīt visas dienas uz Zemes- gan skumjās, gan priecīgās, gan bēdīgās, gan jautrās.

"Vai gribi doties turp?"- vīrs vaicāja. " Nu gribu, protams ,ka ļoti gribu!"- nepacietīgi sauca mazais bērns.  Tad vīrs atvēra debesu mājas vārtus. Pie tām piepeldēja balts, pūkains mākonis. "Bet kā es atradīšu ceļu?"- raizējās bērns. 

"Nebaidies, došu tev līdzi draugu. " - noteica lielais vīrs. 

Uz mākoņa parādījās liels eņģelis mirdzošiem spārniem. Nu varēja sākties ceļojums pa visu debesu valstību. Vispirms viņi aizbrauca pie Mēness un tas dāvāja mazajam bērnam no sava spožuma. Visbeidzot viņi aizbrauca pie saules un tā dāvāja nedaudz no sava siltuma. Tad arī lielais ceļojums pa debesīm bija galā un mākonis laidās arvien zemāk un zemāk, līdz apstājās virs mājiņas skaista dārza vidū.

Mājiņā dzīvoja kāds vīrs un kāda sieva. Bija jau vēls un abi darbos noguruši, taisījās doties pie miera. Eņģelis klusi pieklauvēja pie mājiņas durvīm. Pirmā viņu sadzirdēja sieva:"Kas tik vēlā stundā mani traucē?"  "Te ir kāds bērns, kurš vēlas nākt dzīvot pie tevis. Vai tu viņu gaidi?" "Gaidu, nu, protams, ka gaidu!- iesaucās sieva un tūdaļ steidzās klāt mazu gultiņu. Tad eņģelis klauvēja pie istabas loga, kur ciešā miegā aizmidzis, gulēja vīrs. Viņš bija ļoti noguris, un eņģelim nācās ilgi klauvēt, līdz vīrs viņu sadzirdēja. "Kas tik vēlā stundā mani traucē?"

"Te ir kāds bērns, kurš vēlas nākt dzīvot pie tevis. Vai tu viņu gaidi?" " Gaidu, nu, protams, ka gaidu!" Pa to laiku sieva bija saklājusi mazo gultiņu un eņģelis varēja aicināt bērnu iekšā mājiņā. Pie durvīm bērns apstājās. 

"Bet tu?....Vai tad tu nenāksi man līdzi?" - viņš jautāja eņģelim. "Nē, līdzi iet tev nevaru, bet es vienmēr būšu pie tevis, kaut arī tu mani vairs nevarēsi saskatīt. Kopš tās dienas mazais bērns laimīgs dzīvo mājiņā ar māmiņu un tēti. 

Šo dzimšanas dienas pasaku, ik reizi lasot ,man noskrien pa asarai.....jo ik reizi domāju par savu mazo bērnu....domāju par lielo svētību, kura pie mūsu mājas durvīm klauvēja. Trīs- lielus, apaļus, krāsainus, košus, mierpilnus un trauksmainus, ilgām, smaidiem un laimes piepildītus gadus atpakaļ. Ik gadu smaidu šai dienā vairāk. Šogad nedaudz vairāk, jo esam kopā. Būt par vecākiem ir svētība, pārbaudījums un laime. Piekritīsiet, vai ne? Šodien mums visiem apritēja trīs gadi! Jā, es nebaidos teikt, ka mums visiem, jo līdz ar Hugo, augam arī mēs. It visā, bet visvairāk savstarpējās attiecībās. 

Liels paldies, dēliņ, par tavu lielo gribu, kas man māca pacietību. Paldies par sajūsmu, kurā smeļos laimi mazās lietās. Paldies par zināt prieku, jo varu augt kopā ar tevi. Paldies par bezgalīgo mīlestību, ko ik vakaru čukstam. Paldies par ilgām, kad debesīs skaistam zvaigznes, un sūtām sveicienus tētim. Paldies par to, ka esmu mamma! Lepna un laimīga. 

Šogad izvēlējāmies svētkus mums. Visa diena tāda, kādu mazais svinētājs vēlējās. Kūkas un saldumi, braukt ar Moci ( paldies Kaspar par pacietību! ) kino un popkorns, vēlreiz kūka un svecītes, multenes un šampānietis! ( fūuu! pē! negaršīgs! ) Diena mums pašiem. Vienkārša, bet īpaša. Tik reti ir tādas. 

_DSC0639.jpg
_DSC0569.jpg

Kopš pirmā mēneša ir maza tradīcija, kuru piepildām ik gadu! Augt kopā ar Lāci Mopēdu! Tā nu mēs sākām ar mēnešiem un turpinām ar gadiem.

Darīt pašam!

Darīt pašam!

atrast SEVI

atrast SEVI