Phi Phi

Phi Phi

Ir agrs rīts un mēs pošamies tālāk. Kravājam mugursomas. Brokastīs esam vēl piesardzīgi, saprotiet paši, aizvadīta grūta nakts.....bet neskatoties uz visu slikto dūšu, mums Taizeme ārkārtīgi patīk. Iepriekšējā vakarā nopirktas biļetes uz Phi Phi salu. ( 400 bāti vienai personai- 10eiro ) Dosimies!

_DSC0568.jpg
_DSC0567.jpg

Tas, ka uz biļetes rakstīts izbraukšana 9:30 nebūt nenozīmē, ka tas tā notiks. Taizeme kā nekā. Gaidām. Mazākajam pacietība jau izsmelta pirmajās minūtēs, dusmu un nepacietības pūķi sāk jau rosīties, nu ārkārtīgi negribās gaidīt. Un kaut ko gaidīt trijos gados vispār ir nereāli, un kāpēc tas būtu jādara. Vai ne? Neko darīt, ir jāgaida. Pēc desmitiem sagaidām šoferi. Laivā iekšā un aizzzzietttt......ha! Tālu jau nedosimies, nedaudz dziļāk ūdeņos, jo jāpārkāpj lielākā laivā, ar longboatu nekur tālu netiksim. Šis pasākums mani neiepriecina, bet cita varianta nav. Laiva pietauvojas, šūpojas ( bet viss notiekot ideāli, jo esot pietauvojušies pareizajā pusē, lai šūpojot mazāk ) un man tā šūpošanās nepatīk. Puiši pamet, samet čemodānus, tad rindas kārtībā palīdz uzrausties uz lielākās laivas. ( Vismaz šis pasākums nav svešs, ir pāris reizes iets pa trapu, lai tiktu uz tankera ) Un tur jau mūs sagaida liela čemodānu kaudze, mazliet mazāka mugursomu kaudze un puspliki tūristi uz klāja. Pēc vētrainas nakts mani nevilina fakts, ka jāsēž saulē- meklējam, vai tomēr nav vieta zem jumta. Ir! Hugo aizmieg un mēs peldam uz Phi Phi.

_DSC0577.jpg

Ostā "sagaida" vietējie un norādes! Cigaretes un karstums! Ak, jā, un tūristu pūļi, no kuriem bijām lieliski izvairījušies iepriekšējo laiku. Kā reiz nodomājām, kur tad ir tie tūristu pūļi, te! 

_DSC0579.jpg

Ja paliec kādā no viesnīcām, tad lasi tik attiecīgo uzrakstu, un tevi nogādās bez maldīšanās. Tā kā mēs esam izvēlējušies bungalo tipa viesnīcu, tad dodamies meklēt paši. Zinām tikai to, ka ir jāiet cauri centram , pretējā salas pusē un jākāpj kalnā. Nu labi, nosacīti kalnā, bet tā kā esam ieradušies dienas pašā karstākajā laika posmā, tad vienam nesot bērnu, otram mugursomas ,viegli nav. Dažbrīd likās, ka pēdējā stundiņa klāt! Tomēr veiksmīgi atrodam mūsu mājiņas

IMG_1454.JPG

Sunwaree Phi Phi Resort- mūsu namiņi klintīs. Nokļūšana nav viegla, toties mājiņas pilnīgi prom no centra, mierā un klusumā. ( klusumā nosacīti, jo nakts dzīve ir skaļa un nebaudāma ) (cena par nakti apmēram 50eiro ) Bet....tā kā viesnīca ir pati pēdējā, kad skatās no centra puses, un ar kājām ir jāiet pamatīgs gabals, tad piedāvā viesnīcā nokļūšanu ar laivu. To mēs arī izmantojām, lai ātrāk nokļūtu pludmalē. ( šis pakalpojums ir bezmaksas, vai arī iekļauts viesnīcas maksā ). 

_DSC0587.jpg

Mājiņā ir viena istaba ar milzīgu gultu, kondicionieri un dušas telpu. Augstie griesti, salmu jumts, šķirbas un viss kā pienākas, ja guli bungalo. Bet ļoti mājīgi, skaisti un varu jūs nomierināt, nekas pie mums naktī neielīda, ja arī ielīda, tad nepamanījām. Tāda maza romantiska oāze. Ārkārtīgi laipni un atsaucīgi darbinieki. Ir restorāns, kur pat nakts melnumā, laipni izlūdzoties, var baudīt arbūza ledus kokteili. 

_DSC0763.jpg

Pirmo dienu tā arī pavadām- pūšoties. Mēs ar Hugo baudījām miegu paradīzes nostūrī. Atpūtāmies no atpūtas un vakarā devāmies uz centru. Izpētot, kas notiek, kad satumst. Ziniet, neko labu un baudāmu mums neizdevās atrast ( bija viens bārs, kur spēlēja lielisku un tiešām baudāmu dzīvo mūziku) Pludmalē līdz ar tumsu atdzimst bāri, kas pārvēršas par nebaudāmākās mūzikas vietu, bet spriežot pēc cilvēku masām- ir, kam patīk! Vai arī nav variantu! Vai arī, par daudz izdzēru! Grūti atbildētUguns šovi, tirdziņi un cilvēki, cilvēki, cilvēki. Bet tik un tā sajūtas saka priekšā, ka to tomēr bija salīdzinoši maz. Par to prieks. Mēs labāk izvēlamies miegu un mieru. Sarunājam laivu, lai mūs piestātnē sagaida attiecīgajā laikā. Un dodamies uz savu mājiņu. Divi no trijiem gulēja, es meklēju griestos kukaiņus un ķirzakas, jo aizmigt bija neiespējami. Viss rībēja neizturamā troksnī. Gaidīju.....gaidīju, kad basi piekusīs un ļaus man iemigt. Ap trijiem naktī aizmigu. 

_DSC0757.jpg

Rīts iekrāsojas citās krāsās. Uz Phi Phi ir daudz pludmales, viena no tām-  Monkey beach. Par laimi skatoties no mūsu mājiņas balkona tā ir tieši pretī. Dosimies. Nauris mani pierunā doties ar kanoe laivu. Priekš manis tas ir liels pārbaudījums drosmei un bailēm. Tik maza laiva, ūdens visapkārt, slikti peldu, viļņi, bērns laivā- nav laba kombinācija. Bet pierunā. Brīžos, kad pēc inerces airējos pat aizmirsu, kur atrodos, bet līdz ko man uzsauc- o! Paskaties! Viss! Kājas stīvas! 

123.jpg

Bet prieks, ka pārvarēju bailes un ļāvos....jo tas bija to vērts. Maza pludmale ar zilāko ūdeni un mīkstākajām smiltīm pasaulē. Nu labi, mīkstākajām, ko es esmu jutusi. Un nav jau melots, kāpēc šo pludmali sauc tieši tā kā sauc- mērkaķi ir visur! Un nav tie draudzīgākie. Jau izkāpjot no laivas ar ūdens pudeli rokās, viens klāt un dusmīgi skatās- blakus stāvošā sieviete man norāda uz pudeli. Ak, mērkaķi grib padzerties! Atdodu no laba prāta, zinot to, cik mērkaķa kodiens ir sāpīgs un bīstams. Bet nu ar to jau viņiem nebija gana, lien pie somas un meklē vēl. Stress pamatīgs, jo somā atrodas gan telefoni, gan kamera. Un šie ir no gudrajiem- māk atvērt mugursomu, atvērt iekškabatu, paņemt dzeramā ūdens pudeles un pat atskrūvēt tās. Nav pat jārunā par to, vai telefons viņus interesētu. 

_DSC0751.jpg

Ejot klāt draudīgi šņāc un nav patiešām patīkami. 

_DSC0626.jpg
_DSC0608.jpg

Mērkaķi paliek mērkaķi. Un uzvedās arī kā mērkaķi. 

_DSC0613.jpg
_DSC0611.JPG

Ja vien draugi nebūtu tik pārlieku sabojāti dēļ tūristu pūļiem ik gadu, noteikti pat netraucēti un bez stresa varētu zvilnēt pludmalē. Bet līdz galam nespējām izbaudīt, jo soma bija uzmanības centrā. ( pēc tam izlasījām stāstu par puisi, kuram tika šādā veidā atņemts iPhone un iemest ūdenī )  ...bet nepameta sajūta, ka varētu visu dienu te zvilnēt. Skaisti.

_DSC0724.jpg
_DSC0632.jpg
_DSC0679.jpg
_DSC0669.jpg

Atpakaļ airējoties pa ceļam Hugo vēroja mazās un krāsainās zivtiņas, es savukārt satraucos, jo viļņi bija  palielinājuši savu gaitu. Mazliet mainījies vējš un es saņēmusi pēdējās drosmes paliekas, turos līdz galam.( laivas īre pa stundām - 200bāti pa nepilnām divām stundām )

_DSC0767.jpg

Mazliet miega, atpūtas un zvilnēšana terasē, jo dienas vidus ir pat neciešami karsts, lai kaut kur dotos ar mazu bērnu. 

_DSC0771.jpg

Tālāk jau taciņa iemīta. Ir pamatīgs bēgums un mazliet jāpagaida, lai varētu vispār aizbraukt kaut kur ar laivu. Dodamies. Vēl paspējot saskaitīt krabīšus, kas klabinot, rāpo pa klints akmeņiem. Vispār rakstu un domāju, ak, tur esot tas viss likās tik pašsaprotams un ...un..tik īsts. Tagad tas šķiet neticami, ka vispār tā var būt...Tik skaisti! Tik pasakaini, ka sažņaudzas sirds un prāts, cik ļoti vēlos būt tur un nekur citur. Tik piederoša sajūta mani pārņēma pirmo reizi ,esot prom no mājām. Skaidrs ir viens, tā vieta un sajūtas mūs gaida, vajag tik atspērienu...

_DSC0829.jpg

Izkāpjam no laivas, jo tālāk vienkārši nav iespējams aizbraukt....labu gabalu ejam ar kājām pa ūdeni. Pludmalē sarosās cilvēki, lai baudītu vakaru un saulrietu. Vietējie puiši spēlē futbolu, jo tā ir vienīgā vieta uz salas, kur ir pietiekami liels laukums, lai uzspēlētu bumbu. Kamēr bēgums- tikmēr var. Mietiņi iesprausti zemē un spēlē. Gaida, kad ūdens atnāks līdz krastam. Spēlei cita garša un nozīme. Ūdens saskaras ar vārtiem un puiši sarokojas- spēle beidzas.  Vispār tik daudz ko izvērtē un saproti, cik daudzām lietām manā dzīvē ir liela nozīmē, un tik pat daudzas šķiet pašsaprotamas. 

_DSC0833.jpg

Šis vakars burtiski mūs apēda. Tu it kā lido metru virs zemes....sajūties dzīvāks par dzīvu. Īsts. Laimīgs. Bagāts sajūtās. Vārdi ir lieki, jo klusēt tādos vakaros ir skaisti. Ieskatīties acīs...redzi, ka tās smaida.

_DSC0868.jpg
_DSC0877.jpg
_DSC0882.jpg

Vērot krabīšus....

_DSC0872.jpg
_DSC0870.jpg

Sagaidīt, kā ūdens sasniedz krastu...maģiski un īsti. Parādīt dēlam pasauli. 

_DSC0927.jpg
_DSC0932.jpg
_DSC0850.jpg

Vakaru sagaidīt klusējot....jo laime jau daudz nerunā. ...tā šķiet. 

_DSC0884.jpg
_DSC0954.jpg
_DSC0846.jpg

Tur pat kafejnīcas, kur nobaudīt kādu kokteili vai garneli.

_DSC0955.jpg
_DSC0949.jpg

Kad sagaidīta tumsa, var doties uz tirdziņiem- nakts dzīve sākusies. Ēdiens, bāri, skaļa mūzika, tūristi, joprojām cepta gaļa, garneles, lupatas un vietējo lavačkas. Pludmalē atkal sākas nakts uzdzīve, kas tiešām pēc mūzikas izvēles ,mūsu ausīm šķita diez gan nebaudāma. Laižam uz viesnīcu. Sagaidām mūsu šoferi. Viļņi samērā lieli- es iekrampējusies Naurī, pa vidu bērns. Slapja mugura, seja un mati. Tik ļoti šļakstina, ka mazliet pat smieklīgi paliek, jo šoferim ar humoru viss labi! "Mazliet cunami!To dzirdot tiešām visi smejamies, un bonusā pilna mute ar ūdeni. Palūdzam viesnīcas virtuvē arbūza kokteili un dodamies pie miera. Rīt dodamies tālāk. 

_DSC0601.jpg

Rītu sākam agri. Vēl kādu ģimenes foto. Brokastis. 

_DSC0824.jpg

Un nolemjam, ka dosimies uz augstāko punktu Phi Phi salā. Jākāpj augstu! Bet tas esot tā vērts, kā jau visi kāpieni kalnos. Bet pirms tam sakravājam somas, atstājam reģistratūrā, jo kāpt ar mugursomām un Hugo būtu pārāk liela neprātība. Ceļš gar krastu, cauri salas centram un kalnā augšā. 

kalns1.jpg

Pa ceļam mazliet, mazliet brīvības garšas.....

šūpoles.jpg

Jākāpj augstu un brīžiem liekas, ka cauri būs! ( Naurim tiešām, nesot mazo, bet vairāk atpūtas un viss super) Mazākais jau sen atteicies, ka kājas izmantos iešanai- jānes. Godīgi sakot tas arī būtu grūti tik mazam cilvēkam. Bet, kas par skatu! 

kalns.jpg
kalns4.jpg

Apēdam pa saldējumam, padzeramies un kaut kā tomēr negribās kāpt lejā.....augšā ir tik skaisti! Cilvēku nav daudz, bet lai tiktu pie bildes uz klints malas, tomēr ir jāpagaida. 100 selfiji un viena bilde ar matiem izlaistiem, otra sasietiem, tad kleita pa labi, tad kleita pa kreisi....no malas mazliet komiski! Bet esam pacietīgi! Ar 1000 selfijiem saskārāmies Bangkokā, un tas ir stāsta vērts....bet tad, kad atgriezīsimies Bangkokā.

Bet vispār, kāpēc mēs vēlējāmies doties uz slaveno Phi Phi ?....Protams, lai satiktu DiCaprio pludmali....bet beigās nolēmām, ka nevēlamie šoreiz doties uz pludmali, maksāt ieeju, lai apskatītu tādas pašas smilti, ūdeni un, iespējams, simtiem tūristu....Apskatītās bildes un komentāri Tripadvisor - dienās, kad esam Phi Phi- saprotam, ka tur ir tik daudz laivu, ka, lai nokļūtu uz salas ir jāpeld...kaut kā nevilināja. Bet nekas! Mēs allaž katrā vietā atstājam objektu, kuru apskatīt nākamajā reizē. Tā teikt - uz saredzēšanos! Tā es sev apsolīju satikt Prāgu- uzkāpt tornī un viss piepildījās....Domājam, ka noteikti vēl tiksimies The Beach...Noteikti!

Šoreiz vairāk sajūtu un foto kartīšu.Skaidrs, ka pa divām dienām var apskatīt tikai mazumiņu, bet sajusties kā laimīgākajiem uz pasaules, to gan var! Phi Phi ir sava burvība, neskatoties uz tūristu pūļiem....lai gan mēs viņus sajutām ārkārtīgi maz. Paldies par to!

GRIEZNES

GRIEZNES

vecMĀMIŅAI

vecMĀMIŅAI