mammas diena

mammas diena

Labrīt....lai gan mammu īpašā diena aizvadīta, tomēr vēlējos padalīties ar savu īpašo dienu. Varu tikai iedomāties, cik patiesi skaistus mirkļus sasmaržojāt, cik daudz mīlestības izdzīvojāt un tik pat sniedzāt pretī, jo būt mammai ir īpaši! 

_DSC0504.jpg

Mans rīts sākās ar ilgāku ņurcīšanos pa gultu. Lielajam modinātājs, mazajam multenes. Un ierastais teksts:" Es aizskriešu uz Elvīti pēc piena. Beidzies" ,manī vairs nerada aizdomas, hmmm, vai tad tiešām?!...Viss skaidrs! Pēc brīža man steidz pretī divas mazas un divas lielākas rokas ar ziediem, smaidiem, bučām un mazliet asarām. Un tas nekas, ka palags pārvērties par maizes drupatu viesistabu, tas nekas, ka no rītiem tik ļoti gribās pagulēt, ka esmu gatava iedot visu, lai tikai vēl sagaidītu šīs 5 maģiskās minūtītes, vai tik ļoti, nu jau ikdienišķās, dusmu terapijas seansu lēkmes, kas uzpeld no zila gaisa, ielas vidū, vai starp veikala plauktiem, vai strīds par to, kurš tomēr bija pirmais, sēžot uz poda....tas viss ir nieks, jo tas piestāv ikdienai.

Šodien man ir svētki. Šodien viss ir mazsvarīgs. Tik vien tas, ka mums ir laime būt par ģimeni. 

Ticiet vai ne, bet  man arī mājās ir drēbju kalni, un kādi vēl. Ha! Tā vietā, lai tos censtos sašķirot, sagludināt, sakārtot, es nopērku vēl vienu veļas grozu. Lieta atrisināta. Man arī ir nemazgāti trauki, kas reizēm mazliet piekalst, salaizīti stikli un spoguļi, jo lūkoties tajos ir aizraujošāk, ja visa mute pielikta klāt. Arī manās mājās reizēm zem galda ir vairāk drupaču kā vajag. Gluži vienkārši, es arī esmu normāla mamma, kura cenšas, mēģina, kļūdās, sabrūk un atkal cenšas. Daždien man ir grūtākas dienas, bet ar mūsu ģimenes retajām kopā būšanas dienām, esmu ieguvusi mazliet rūdījumu, lai ikdienā skatītos vieglāk

_DSC0516.jpg

Rīts nu dien iesākās skaisti! Tik daudz ziedu! Kā pļavā.....puiši man uzcepa īpašās mammu dienas pankūkas. Uzvilku kleitu! Malkoju tēju un sajutos vēl laimīgāka kā jebkad es esmu bijusi. Tik svētīgi un mazliet bailīgi, ir apzināties, ka mums ir dēls. Kurš aug ik dienu, ik stundu, ik minūti. Un man prieks, ka tētis, cik vien spēj, cenšas ierādīt tos skaistumus, kā mammu vēl vairāk mīlēt....piemēram, dāvājot ziedus! Sīkums, vai ne?!.... bet mēs būvējam savu pasauli no sīkumiem...meklējam skaisto mazās lietās! Mīlēt mammu, mīlēt sievieti!

_DSC0426.jpg
_DSC0474.jpg
es.jpg

Iekāpām vilcienā Rīga- Saulkrasti. Jūra un pasakains priežu mežs- tā allaž ir lieliska ideja. Devāmies garā pastaigā, lai izbaudītu dienu, pabūtu kopā.

_DSC0125.jpg

Nolēmām, ka aiziesim līdz Koklītēm- 4 km- lai pusdienotu. Pēc Taizemes staigāšanas tāds nieks vien bija. Viss jau būtu bijis lieliski, ja vien Koklītēs, nebūtu bijis jāgaida ēdiens divas stundas. Un, kad mazliet jau dusmīgi viesmīlim paziņo, ka ir pagājušas divas stundas, tad vienīgā atbilde skan- mēs jūs brīdinājām....Saņēmām drosmi un tukšiem vēderiem vienkārši aizgājām, lai nekad tur neatgrieztos....Attopamies, ka esam nekurienes viducī, ne autobuss, ne vilciens...un vēl tā padarīšana ar kurkstošo vēderu. Nekas! Atrodam turpat netālu mazu kafejnīcu, kur pusstundas laikā jau mielojamies ar nudien gardu skābeņu zupu. Visi laimīgi!

_DSC0153.jpg
_DSC0190.jpg

Tālāk jau kartē meklējam dzelzceļa staciju. Nieka 3 km! Ejam! Saule lutina, vēderi pieēsti, mazais uz pleciem, un velo turpat, kur mazais.

_DSC0167.jpg

Bet ik uz soļa nepamet sajūta, ka šī diena ir skaistākā no visām. Un tā jau arī ir!

_DSC0199.jpg

Beidzot pēc nieka 8 km esam nonākuši galapunktā. Vienam sāp kājas, bet otram smaids sejā, trešais ir pārguris no 8 stundu svaiga gaisa

_DSC0207.jpg
_DSC0212.jpg

Paldies par šo brīnumaino dienu- būt visiem kopā! Mums tas nozīmē tik daudz! Jo drīz mēs atkal dienas uzsāksim divatā! 

Māmiņas, mēs visas esam īpašas un unikālas! 

Lupa un mežs

Lupa un mežs

GRIEZNES

GRIEZNES