labi būt kopā!

labi būt kopā!

Šodien kaut kā vairākkārt pieķēru sevi domājot, kāpēc ir tik labi būt mammai!....Šķiet,ka par šo tēmu tiek runāts un runāts, jo gluži vienkārši būt par mammu ir nu dien lieliski....bet šodien aizdomājos tā pa īstam! Esam jau iesoļojuši augustā un neesmu pat sākusi tā pa īstam sailgoties, ka Nauris jau drīz drīz būs mājās. Sāksies pavisam cita dzīve. Jā! Viss ir pilnīgi savādāk. Un tas laikam ir tikai saprotami,ka zemapziņa izlīda pie manis , lai paspēlētos ar sajutām, domām un vispār parunātu par kosmosu. Nu, bāc, nu ir labi, ir labi būt mammai! Tas ir kosmoss! Emociju un sajūtu kosmoss ik dienu. Esot mammai, es nekad neesmu piedzīvojusi divas pilnīgi identiskas dienas. Pat tad, ja kādu brīdi šķiet, ka nu jau esam sasnieguši momentu,ka varu apgalvot,ka savu bērnu diezgan labi pazīstu un spēju paredzēt viņa darbības, tad nu ar vien nāk jauni pavērsieni un izaicinājumi, kas liek man mainīties, pielāgoties, kļūt vel vēl pacietīgākai. 

_DSC0438.jpg
_DSC0445.jpg

Ik dienu es pārliecinos, ka man ārkārtīgi patīk būt kopā....būt blakus...censties sadzirdēt, uzklausīt ( lai gan runas plūdi trīsgadniekaqm ir kā miljons vārdi sekundē, jautājumi nebeidz augt un augt, un bieži vakaru sagaidot vienīgā skaņa ko vēlos dzirdēt ir klusums),meklēt izaicinājumu sevī, censties kļūt labākai un reizēm pat sevi nedaudz lauzt, jo tikai tā mēs varam kopā augt. Mainoties. Un attiecības aug tikai tad, ja to mēs vēlamies paši,lai kopā varam augt kā ģimene, kā pati lieliskākā savienībā kosmosā. Mūsu kosmosā. Lai arī reizēm liktos, ka tas ir visgrūtākais darbs uz pasaules, bet ir mirkļi, kad to sajūti un tas ir to dažu mirkļu vērts. Un tas jau ir tas pats stāsts par- labi būt mammai! Būt mammai tev! Sniegt labāko manā izpratnē par to, kas ir skaists, labs, īsts un patiess....izgaršot mirkli, teikt īstus vārdus, tādus, ka nemelo viens otram, nesāpina, gluži otrādi- paceļ!

_DSC0462.jpg

Ir labi būt mammai, jo man ir iespēja atgriezties tur, kur reiz biju es pati. Bērnībā. Bet šoreiz būt tai līdzās. Izdzīvot iespējams savu mīļāko bērnības sajūtu. Iespējams piedāvāt to, kas man ir trūcis, nav bijis, vai gluži otrādi- izlasīt manu mīļāko bērnības grāmatu, dziedāt savu šūpuļdziesmu ik vakaru. Kā tagad atceros to brīdi, kad balsī kaut kas salūza dziedot aijā, Ansīt, aijā....saldā miedziņā....Tajā brīdī likās, ka pārvietojos laikā un telpā, manis nav, ir tikai mans ķermenis. Esmu es, mans bēbītis, bet domas ir kaut kur tik pazīstamā vietā. Tik siltu un laimes pilnu brīdi nekad nebiju domājusi,ka kādreiz sasniegšu. Ir labi būt mammai. 

_DSC0495.jpg

Ir labi būt mammai, jo bērnam patīk tavs tuvums. Par šo es domāju reizēm vairāk kā vajag. Nē nu viss ir skaidrs, piedzimstot mazulis mammai pieglaužas, sajūt un atpazīst instinktīvi, sasmaržo. Tieši māmiņas smarža ir tā, kas spēj mazuli nomierināt. Augot lielākam nav svarīgi cik rotaļu piedāvāsi, tomēr vienmēr vissvarīgākais būs mammas līdzdalība, klātbūtne un vienkārši pati mamma. Mamma kā mamma. Lai cik daudz par to es domātu, vienmēr kaut kā nonāku pie vienas domas, ka man ir svarīgi-būt kopā. Kā jau katrai pilnīgi normālai mātei arī man ir svarīga būšana kopā. Vairāk vai mazāk, bet ir. Saikne. Tās stiprināšana, uzticības veidošana starp mani un dēlu, gan sajūtās, gan darbos.Un ik dienu es cenšos būt par pietiekoši labu mammu savam dēlam, reizēm nokrītu, bet ceļos, lai atkal augtu. Laikam jau tā ir tā mammas sūtība- augt! 

Kaut kāda dīvaina un mazliet baisi mistiska ir tā bērna un mātes savienība. Un katram tā ir pilnīgi citādāka. Man reizēm paliek mazliet bailes, jo saprotu, ka ik dienu ir jāmācās palaist. Un būs jāmāk palaist arī, kad dēlam būs 10; 15 un 21...Pagaidām man iet labi. 

_DSC0506.jpg
_DSC0502.jpg

Ko man nozīmē palaist?!...ļaut pašam. Pašam uzdrīkstēties. Būt drosmīgam mazās lietās un lielās. Domāt pašam. Palīdzēt izprast, secināt. Reizēm krist, būt patiesam laimē un tik pat patiesam dusmās. Raudāt. Ļaut kļūdīties, klusi redzot rezultātu, bet pašam kļūdoties tikai mēs spējam augt.Patiesībā vārds- palaist- ir tik liels savā būtībā, ka nespēju atbildēt reizēm pati,bet skaidri zinu,ka tas man nozīmē, ļaut būt pašam. Brīvam. Laimīgam. 

_DSC0600.jpg
_DSC0541.jpg

Mēs šodien uzrīkojām kārtējo kopā būšanu mežā. Starp ogām, dabu un domām. Lai gan septembris tuvu tuvu, un Naura pievienošanās mūsu savienībai ir tuvāk kā spējam apjaust, ir labi vēl noķert mirkli mammas un dēla savienībā. Un tā ir pati labākā sajūta uz pasaules.Ir labi būt mammai. Ir labi būt stiprai un pārliecinātai ģimenei. Es gaidu septembri ar mazliet satraukumu, jo katra no satikšanās reizēm man ir liela dzīves skola, mācīšanās un esība mirklī, milzīga pacietības apzināšanās, bet pa laimi, man tas viss ārkārtīgi saista kā mammai, kā Naura otrajai pusei, kā sievietei. Kāpēc tas ir tik grūti reizēm? Jo atšķirtība bieži atstāj pēdas. Reizēm atstāj apslēptas dusmas, reizēm neuzticību, bet par laimi bezgalīgu mīlestību un ilgas. 

_DSC0590.jpg
_DSC0582.jpg
_DSC0616.jpg

Stiprinot manu un dēla saikni, es cenšos stiprināt saikni starp dēlu un tēvu. Kosmoss paliek kosmos, arī, kad tur esi pavadījis 5 mēnešus. Nu tu joprojām esi kosmosā. Kāda vēl saikne, bērnkopība un darbošanās kopā. Būsim reāli, tas nav iespējams. ir labi, ja spēj apjaust, cik liels ir izaudzis tavs bērns. Tas ir kā pārvietoties laikā un telpā. Jā, tā mēs to saucam mūsmājās. Mums ir sajūta, ka viss ir tā pat kā bijis, bet Naurim- kā atrodoties laika mašīnā. Tā nu spiežot pa pogām restartējamies mēs visi. Nav viegli. Nav. Reizēm sanāk, reizēm kā pa viļņiem.  Bet kā jau minēju, dienas beigās ir sajūta, ka viss ir labi un mierā. 

Gaidot rudeni savā pilnbriedā un tēti, lai varētu doties mežā un sasmelties gaisu un laimes sajūtas. Palaist pūķi ar tēti. Atklāt mūsu miera ostu- mežu-jūras krastu un ļauties vējam.

_DSC0634.jpg
_DSC0700.jpg
bērnudārzs

bērnudārzs

darboties prieks

darboties prieks