radot svētkus

radot svētkus

Straujiem soļiem tuvojas lielais Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Mūsmājās svētki nekad neatnāk vienā dienā, sajūtas nerodas uzreiz, tās piedzimst lēnām un pamazām. Sajūtas neuzrodas pašas, tā pat kā brīnumi, tie jārada pašam. Svētki vispirms jāielaiž ir sevī un, tad arī radīsies īstās sajūtas, un lielais gaidīšanas prieks būs ar citām garšām. Brīnumi ir jārada! 

Tie, kuri aktīvāk seko manai virtuālajai ideju un sajūtu lapai, noteikti būs manījuši, ka viena no manām, manas ģimenes vērtībām ir kvalitatīvi pavadīts laiks kopa. Kopā būšana. Par to arī ir mana lapa. Ar katru ierakstu, ko dalos, vēlos jūs iedvesmot, būt kopā vairāk, un tikai pēc tam seko, kā. Ikkatrs brīdis, minūtes, dienas, ko pavadiet kopā, ir daudz vērtīgākas par lietām, ko viens otram dāvājam. Jā, reizēm tas nav viegli, jā reizēm vakaros gribās paraudāt, jā, reizēm gribās aiztaisīt durvis un pabūt vienam. Un tas ir normāli. Bet vai arī jums ir tā, ka atceraties vairāk brīžus, kad smējāties par kādu atgadījumu, raudājāt, skumāt, vai bijāt kopā tuvākā vai tālākā ceļojumā, atcerieties, ko darījāt, ko redzējāt un kā jutāties? Mums tā ir. Atceramies sajūtas nevis lietas.

_DSC0094.jpg

 

Šis gads nav bijis viegls. Uh....gribētos pat teikt, ka līdz vēmienam grūts, smags un milzīgs pārbaudījums manam emocionālajam stāvoklim, jo pirmo reizi ir sajūta, ka man tik tiešām ir tikai divas rokas. Bet! Allaž ir, bet! Šogad mēs vēlreiz kļuvām par laimīgākajiem vecākiem, esmu piedzīvojusi savus sapņus realitātē, esam bijuši kopā kā ģimene vairāk kā citus gadus, un tas laiks ir bijis pats skaistākais laiks mūsu dzīvē. Un es zinu, ka visas grūtības, kurām ejam tagad cauri- es ar bērniem uz zemes, Nauris nebeidzamajā vientulības un depresijas okeānā, mūs padara par labākiem cilvēkiem, garā stiprākiem un reiz mēs par to visu pasmiesimies, malkojot kokteili zem palmām. 

Svinēt dzīvi sīkumos laikam ir jāiemācās, kau jau visu šai dzīvē. Pamazām. Meklējot savu recepti. Šogad, tuvojoties gada nogalei, kad tūlīt tūlīt pie durvīm klauvē vieni no gada skaistākajiem un ģimeniskākajiem svētkiem, sajutu sevī tukšumu. Man nav ko dot. Sajutu mazliet aizkaitinājumu. Arī dusmas. Jūtos izdegusi. Jā, arī nogurusi. Pat no tā, ka es esmu tā, kura allaž rada brīnumus, sajūtas un svētkus. Sēžot dīvānā, klusumā, mana vienīgā vēlēšanās bija rast mieru. Galvenokārt sevī. Vēlējos, kaut svētku sajūtu kāds radītu man. Kaut mazliet. Pārsteigumu, to sajūtu, ka tu nezini, ko gaidīt, bet sejā smaids par nezināmo. Ziniet, kā ir ar tām vēlmēm? Tās ātrāk vai vēlāk piepildās. Ir tikai jātic. Un tevi uzklausīs. 

_DSC0112.jpg

Man atrakstīja vēstuli Gunārs ( atļaušos uzrunāt vārdā) Tajā bija viss, kas man svarīgs. Ideja, sajūtas, brīnumi, kurus radīsim mēs paši, un jā! jā! jā! un iespēja noķert to nezināmo svētku gaidīšanas sajūtu kopā ar maniem mīļajiem. Par ko es te runāju? Par Ziemassvētku kopābūšanas kalendāru jeb Adventes kalendāru. 

Katru gadu jau laikus domāju, kā iepriecināt savus mīļos. Vienu gadu tas bija mazo štruntiņu kalendārs, citu gadu uzdevumu, pagājušo gadu bija Ziemassvētku stāstu/grāmatu gaidīšanas kalendārs, bet šogad vēlējos kopā būšanu, nevis nevajadzīgu mantu pirkšanu, jo prieks par tām ir īslaicīgs, un saturiskās jēgas no tā visa nav, bet vēlējos kaut ko tādu, ko atcerēties. Sajust un sagaršot. 

_DSC0105.jpg

Tā nu pie mums mājās ir nonācis latviski gaumīgs, saturiski bagāts un idejiski dažāds gaidīšanas kalendārs. Man allaž ir prieks par savējiem. Latviešiem. Uzņēmīgajiem. Drosmīgajiem. Cilvēkiem, kuri rada skaistas, gaumīgas lietas un no sirds. To var sajust. Tas nekad nav par masām, bet par personībām. Zem katra produkta ir cilvēks, viņa ieguldītais laiks, darbs, ģimene un vēstījums. 

Mazliet vēlos jums pastāstīt par Ziemassvētku kopābūšanas kalendāru. Nosaukums jau teic priekšā. Kopā būšana. Lai gan šajos Ziemassvētkos mēs atkal būsim šķirti, tomēr mēģināsim iesaistīt arī tēti ( paldies internetam, cerēsim uz tā ātrumu un ne tik lielo pārguruma no darba), omi, kura ciemosies adventes laikā. Man nav ne mazākās nojautas, kas slēpjas zem katras no sniegpārslām, un ziniet, tas ir pats labākais. Bet atverot kasti ( ar vienu aci tomēr palūrējām, kas lācītim vēderā), lasu....

Mēdz teikt, ka nav divu vienādu sniegpārslu, pat ja pirmajā mirklī tā šķiet visas vienādas- baltas un nedaudz aukstas. Tikai mūsos paslēpta spēja saskatīt krāsu un siltumu gan sniegpārslās un to ziemas dejā, gan sevī, apkārtējos un kopā būšanā. Šogad ļausim sniegpārslām mūs iesaistīt kopā būšanas virpulī, lai tas nestu gaidīto- mīlam viens otru iepazīstot. 

1. decembrī vērsim vaļā kasti, un 24 dienu garumā kopā ar saviem mīļajiem izdzīvosim Ziemassvētku gaidīšanas mirkļus. Ik dienu atvērsim aploksnī ( kartona aplīti) , tur būs paslēpies kāds uzdevums, kuru kopīgi risinot, iepazīsim viens otru un pats galvenais, baudīsim kopā būšanu. 

_DSC0145.jpg

Kā jau minēju, aploksnē nav tikai mazs uzdevums, bet arī paslēpusies sniegpārsla. Tā nu mēs dienu no dienas, ar katru paveikto uzdevumu, krāsim pārslas un būvēsim savu Ziemassvētku brīnumu. Un tā nu ir tā rozīnīte. Kalendārs ar pievienoto vērtību. 

  • kopā būšana
  • radīt sajūtas un emocijas
  • pārsteiguma moments
  • izveidot savu Ziemassvētku objektu vai dekoru
  • katru no sniegpārslām var iekarināt eglītē

Sagaidot svētkus sniegpārslas nebūt nav jāliek nost, bet gan var dot bērniem, lai veido jaunus objektus. Tas kalpos kā konstruktors tumšajiem ziemas vakariem. 

Vai arī es saskatu lielisku ideju kā saliedēt darba kolektīvu, vai sniegpārslas izmantot, piemēram, vecāku sapulcēs, kur katrs ar savu novēlējumu, ideju būvē kopā kopējo mērķi, ideju uz kuru tiekties. 

_DSC0159.jpg

 

Draugi, lai jums skaists, brīnumiem bagāts un mierpilns šīs svētku gaidīšanas laiks. Saudzēsim viens otru, teiksim vairāk labus vārdus un, lai jums balti, gaiši Ziemassvētki!

Ja arī jūs vēlaties kopā piedzīvot brīnumus, tad dodies --------> šeit

 

sajust vienkārši

sajust vienkārši

''radošā kaste''

''radošā kaste''