miegs

miegs

Miegs. Gulēt. Rituāls. Gulta. 

Tik ļoti sensitīva tēma,piekritīsiet?....bet tomēr nakts mellumā man neliek mieru domas par manu miegu šos pēdējos četrus gadus. Esmu sagaidījusi bezmiegu, par ko nu dien neesmu sajūsmā, jo miegs, kā jau jebkuram cilvēkam ( tā pieļauju) ir svēts. Man patīk gulēt, patīk nesteidzīgi rīti. Protams, ka pieskaršos tēmai, mans miegs pirms un pēc bērna ienākšanas ģimenē. Par to,ka miegs ir atslēgas vārds uz smaidīgu, vairāk laimīgu, mierpilnu un harmonisku cilvēku (mammu), par to nav ne runas. 

Arī mans miegs mainīja savas aprises. Protams, es neesmu izņēmums. Vakarnakt savā bezmiegā meklēju atbildes priekš sevis, savai tuvākajai nākotnei...kā?ko? Protams, es nespēju paredzēt to, kā būs, bet manas iekšējās sajūtas man čukst, ka man vajag sevi sagatavot dažādiem variantiem, vismaz emocionāli apdomāt....jo mājās kapteinis esmu es. Kapteinis, kurš pārsvarā vadās pēc sajūtām. 

Arī tad, kad piedzima dēls, daudz neko nezināju, kā labāk, kā vajag, kā ir citiem....( un iespējams labi vien ir, ka nezināju, jo no informācijas un citu mammu viedokļiem dažreiz var apjukt savā pārliecībā) Bet iespējams,man kā reiz būtu noderējusi kāda lieliska pieredze saistībā ar miegu/gulēšanu. Nav jau noslēpums, ka pirmo gadu praktiski biju es un mazais. Dienu un nakti. Un ko tas nozīmē cilvēkam? Protams, kaut kad rezerves izdeg, un miega kļūst mazāk un mazāk....tā nu vakar atcerējos tās reizes, kad nakts melnumā ķermenis trīcēja no tā, cik ārkārtīgi tas alkat pēc miega un atpūtas, bet, sasodīts, nav otra cilvēka blakus, kuram iebukņīt sānos, lai mostas. No tādām reizēm es baidos...ļoti. Tie brīži ir bīstami. Bet pateicos,ka tādas reizes bija maz. Bet pietiekoši, lai es domātu, meklētu, lai mans bērns nemostos ik pēc pusstundas, jo miegā izdzīvo visu dienā piedzīvoto. Protams, modās arī, jo vēlējās ēst. 

Atslēga uz manu miega stundu tika atrasta brīdī, kad nejauši atradu rakstu par Montessori gulēšanu uz zemes. Šoreiz mazāk par pašu Montessori gultu, bet vairāk ceļu līdz tam....iespējams, kāda no jums nopūšas, jo runāt par miegu/gulēšanu ir tas pats, kā un kad uzsākt pirmo piebarojumu, vai kad sākt podiņapmācību, vai jebkuru citu tēmu aizraujošajā bērnkopības procesā.....Un ir jau taisnība, jo katra pieredze ir viņa, labāka vai sliktāka, bet pēc tās mēs izsakām savu viedokli ( vairums gadījumos) Jā, tēmas nav no ērtajām, bet mans mērķis nav nevienu pamācīt, ka man pieredze ir labākā. Jā, iespējams mans ceļš līdz manam miegam ir priekš manis labākais, tas gan...jo tā arī notika. 

Lai vai kā, man gribētos ticēt, ka var runāt un dalīties pieredzē par jebkuru tēmu, jo tik un tā vienmēr būs kāds, kuram tieši šī vai cita būs TĀ TĒMA- NEĒRTĀ  tēma, kas aizskars....noteikti man arī ir šādas tēmas, kas ir vairāk neērtas nekā ērtas....Tāpēc,ja tev ir interesanti....dalos savā pieredzē ( un atmiņās )

Tad nu liekot kopā bildi nākotnei....un, protams, balstoties uz manu tomēr pozitīvo pieredzi, kāda man bija un ir, noteikti vēlos būvēt nākamo...ja nesanāks, meklēšu citu. 

Mammas miegs. Vispār jebkura cilvēka miegs ir svarīgs. Arī mans miegs ir mans, un tikai mans. Kā jau vairums jauno, topošo vecāku iegādājas gultu mazulim...Arī mēs nebijām izņēmums. Jo visi tak guļ gultā. HA! Sasmējos. Jo mūsu mazuļa gulta kalpojā kā lieka mēbele, skapis drēbēm, kas beigās bija liels, liels mazgātās veļas kalns. Mazulis gulēja pie mums. Jo ar pirmo elpas vilcienu sajutu, ka es jūtos droši, ja jūtu mazo sev blakus. Un nevis tāpēc, ka nemierīgi gulēja, vai citu iemeslu pēc....bet vienkārši. ES jutos droši. 

Augot lielākam gulta sāka pielietot diendusas funkcijas. Bet, kad sākās - noskriešu visu pa dienu piedzīvoto- periods, sākās manas bezmiega naktis. Skaidrs, ka mani tas kaitināja, uztrauca, jo es vēlējos atpakaļ savu miegu. ( ierunājās egoisms) Bet varēju just, ka arī mazajam skrējējam tas traucē, kaitina pat- tā redelēs skriešana un mošanās- nu nav patīkami ,nu dien....ko darīt? Jo arī manā gultā nav droši mazajam maratona skrējējam...man ir ciešs miegs un otrā pusē neguļ cilvēks-tētis- barjera. Pienāk brīdis, kad paliek mazuļa žēl, arī sevis.....

Un tad nu uzradās tas, par ko augstāk minēju.....Montessori gultas pieredze. Īstajā laikā un vietā. Neklausījos atrunās, ka tā jau tāda māžošanās, modes lieta vien ir...Nepamēģināšu, nezināšu.

7f99bedca9fc02a5ca0067345832c0ff.jpg

Tik daudz slavas dziesmas izlasīju, ka sapratu- jā! tā būs mūsu atslēga uz miegu....cerams.

Un jā! Lai slava matracim. Gultu aizsūtījām trimdā uz viesistabu, tās vietā saklāju omulīgu midziņu uz grīdas. 

Sākotnēji likās savādi, ka gultā var ierausties tad, kad gribās, piecelties tad, kad gribās, nav jāceļas stāvus un jāsauc, lai izceļ laukā...Pēkšņi es ieraudzīju tik daudz plusus šai gultas versijai. 

91478b1e982c9d4c517091f2197a74ad.jpg

Mūsu rīti iesākās ar smaidu. Mieru. Pa nakti varēja grozīties, bīdīties, skriet, bet nekur netika atsista galva. Un lielākais plus- varbūt divi- nevar izkrist, un pamostoties mazais mierīgi paņēma savas grāmatas, un savā nodabā tās vēroja, kamēr man bija laiks pamosties tā pa īstam. ( nevis ar kliedzienu )

Atzīšos, ka viens no labākajiem lēmumiem, kuram paklausīju savai iekšējai sajūtai. Intuīcijai.

58091f6847419fd26113c4b2010127ab.jpg

Šobrīd liekot kopā domas, protams, gultas iegāde nav mums plānā.  Vērosim, iepazīsimies un jā, gulēsim kopā ;)  Vismaz tā es pagaidām domāju....ar šīs dienas pieredzi un sajūtām. 

Kā alternatīvu esmu izvēlējusies ligzdiņas variantu, kuru liksim lielajā gultā. Drošāk pie mammas, savā ligzdiņā.

 Foto no Pāces Vilnas fabrikas arhīviem

Foto no Pāces Vilnas fabrikas arhīviem

Stāstot savu pieredzi, es apzinos, ka šis nav priekš visiem....protams. Viedokļi un pieredzes daudz un dažādas, jo ne visi mazuļi guļ mierīgi, guļ diendusas, un apzinos, ka ir bērni, kas mostas ik pēc stundas. ( un ne tādēļ, ka triecas redelēs)  Katrai no mums ir savs stāsts,pārliecība un zināšanas, kāpēc mēs darām tieši tā, kā darām....jo iespējams tas ir bijis vienīgais, kas ir nostrādājis tajā attiecīgajā brīdi. Man ļoti gribētos katrai no jums novēlēt vairāk ieklausīties sevī, savās sajūtās un mazāk domāt, kā ir pareizi

titulbilde- momenti.lv  Marta Logina

iedvesmas bildes- Pinterests

kūts

kūts

Oops!

Oops!