garšo ēst!

garšo ēst!

Dzīvot "zaļi" jau kļuvis par modes lietu, bet patiesībā jau tā nemaz nav. Vismaz es tā vēlos domāt. Cilvēki beidzot (!) sāk aizdomāties, domāt. Pēdējā laikā kaut kā vairāk, pateicoties dažādiem citiem projektiem un stimuliem no malas, sāku aizdomāties, analizēt par to, kā mēs cenšamies dzīvot zaļāk, vieglāk un, protams, veselīgāk. Nevaru apgalvot,ka esam "zaļākā ģimene" uz planētas Zeme, bet mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar sevi, savām/ mūsu vērtībām un cieņu pret apkārtējo vidi, kurā dzīvojam, un sevi. Tā teikt mācamies....

Nav manos mērķos kādu pamācīt, bet vēlos padalīties ar to, kā mēs lēnām sākām domāt savādāk. Jā! Pateicoties daudziem ļoti enerģiskiem, iedvesmojošiem cilvēkiem/ ģimenēm. Arī, protams, tam, ka mums ir piedzimis bērns. Gluži dabiski mainās domāšana un paradumi.

_DSC0257.JPG

Garšo ēst!

Mums garšo ēst. Ļoti. Garšo ēst skaisti, ar acīm. Veselīgi. Sezonāli. Piekritīsiet, ka tā nu dien ir viena no baudām, kas uzlādē, dod laimes sajūtu un gandarījumu. Centos atcerēties savus/mūsu ēšanas paradumus pāris gadus atpakaļ, nedaudz salīdzinot tos ar to, kā šobrīd ēdam. 

Pusaudžu gados ļoti mocījos ar smaguma sajūtu, spiešanu, pat reizēm duršanu kuņģa rajonā. Principā, es un kuņģa problēmas bijām viens vesels. Tā teikt- pats par sevi saprotams. Tādas īstas saslimšanas netika atrastas. ( pat labprātīga "čūskas" rīšana nevainagojās ar panākumiem.) Īsti nesaprotot iemeslus, cēloņus, kāpēc tā, dzīvoju. Ēdu, kā ierasts. Studijas mākslas jomā deva savu- vēlas uzkodas, nakts ēšanas, cepti kartupeļi šodien un rīt, un varbūt arī parīt. Garšo. Ļoti. Bet prātā jau neienāk, ka pie vainas ir dzīvesveids un tieši tas, ko es ēdu, kādos apjomos un, cik veselīgi. Tā tie gadi paskrēja.....vieglā bohēmā pret pastāvošo iekārtu. 

Dzīvojot divatā, sākuma gados, nekas daudz neuzlabojās. Divi cilvēki dzīvo kopā- garšo trekni ēst, tā, ka pēc tam pakustēties nevar. Jo vai tad tikai tad cilvēks nav paēdis?...Vistiņas dienā un vakarā. Stāsta, ka ar majonēzi varot pat zeķes apēst. Līdz tam netikām, un prieks par to.

Nelielu brīdi padzīvojot Anglijā, es redzēju un pats galvenais, sapratu, kur dzīvo ēdiens. ( bez nosodījuma) Man bija grūti skatīties uz papīra košajām zemenēm plauktos, gurķiem un tomātiem, kas nebūt pēc tādiem negaršoja, sasaldētām pusdienām. Protams, arī pie mums tas viss ir. Protams. Bet laikam man bija nepieciešams šīs citas zemes grūdiens, lai es beidzot atvērtu acis. Atgriežoties Latvijā, sāku domāt, ko lieku vēderā, kādos daudzumos un, cik veselīgi. 

Sāku ar to, ka brutāli atverot ledusskapi izmetu visu to, kas man likās lieks. Sāku lietot mazāk sāli savā uzturā. ( ar to grūtāk bija pierast mājiniekiem;) Katru reizi pie galda skanēja frāze- par maz sāls. Vēl majonēzes ēra! ou maiii ( smiekli) Nu,kas ir tiem vīriešiem ar to majonēzi?! Fakts, ka pie visa tika pievienota majonēze,mani aizskāra. ( iespējams kāda mani tīri labi saprot) Viss! Pietiek! Apnika. Izmetu. Un aizliedzu pirkt. Jā, tieši tik skarbi, protams, paskaidrojot par un pret. ( Tas neizslēdz,ka majonēzi nevar gatavot pats. Starpcitu, ļoti gardi!) Mani argumenti, ja visam tiek pievienota majonēze, es beidzu gatavot. Jāsāk iepazīt citas garšas, smaržas un sajūtas. Nav visam jāgaršo vienādi. 

Attiecības ar gaļu. 

Agrāk nespēju savu/ mūsu ēdienreizi iedomāties bez gaļas. Tad, kad sapratu, ka gaļa un tās izstrādājumu daudzums manā ikdienas ēdienkartē ir krietni par daudz, atrisinājās arī manas kuņģa problēmas. Jā! Tieši tik vienkārši. Šobrīd, kad mūsu ģimenē aug arī bērns, gaļu, protams, lietojam, bet retāk un cenšos pirkt kvalitatīvas lietas. ( konsultējoties ar savu ĢĀ, nav nepieciešams lietot gaļu katru dienu) Lietojot mazāk, bet kvalitatīvāk, arī nav vēlme pēc tās. 

Ikdienā salīdzinoši daudz lietojam dārzeņus, kā arī piena produktus. Un šobrīd es nespēju savu ikdienu iedomāties bez tiem. Cenšos dēlam mācīt, ka dārzeņi ir labais tonis. Ja tomēr ir kāds, kas negaršo, pamēģinām to atkal pēc laika. Citās kombinācijās. Ābolus, burkānus, kāļus un citus nomizotus nolieku uz galda traukā- tie pazūd nemanot. Tomāti ir mūsu mīļākie dārzeņi. Tos cenšos pirkt ekoloģiski tīrus, no zināmiem cilvēkiem, vai vasarās no mūsu pašu siltumnīcas. 

_DSC0713.jpg
_DSC1006.JPG

Pavasaros diedzējam zirņus, dilles, audzējam lokus. Liekam uz maizītēm, salātos, biezpiena. Paša izaudzēts garšo salīdzinoši labāk un esmu ievērojusi, ka tad arī garšo tas, kas pirms tam nemaz nav garšojis. Bet lepnums par savu izaudzēto ir neizmērojami liels. 

_DSC0279.JPG

Našķi.

uhhhh....Kuram bērnam gan negaršo. Vai ne? Personīgi es arī varētu ierindoties pie bērniem. Garšo šokolāde, zefīri šokolādē un citi labumi.  Bet es tomēr esmu pieaugušais, un spēju sevi kontrolēt un pateikt sev- viss...jāliek nost! Bērnam tas ir mazliet grūtāk. ( Agrāk gan nespēju, kamēr trauks nebija tukšs, tikmēr nav miera) Cepumi bija normāla iepirkuma saraksta sastāvā. Šobrīd gan esmu sevi izaudzinājusi, jo saprotu, ka es ar savu piemēru rādu labo toni savam bērnam. Par to, kas ir veselīgs, kas mazāk. Ar ko var našķēties biežāk, ar, ko retāk.  

Neesmu jau tik naiva, ka spēšu izslēgt neveselīgos našķus no bērna dzīves. Bet šobrīd cenšos parādīt, izstāstīt ar ko našķoties ir labāk, veselīgāk. 

_DSC0296.jpg

Kāpēc man to vajag?....Pirmkārt, un tas laikam ir pats svarīgākais, es redzu kā mainās uzvedība pēc šokolādes, Kinderolas vai kāda cita kārdinošā iepakojuma veikalu plauktos. Varbūt citiem bērniem tas nav tik izteikti, bet es burtiski redzu, kā mainās uzvedība, un saprotu,ka tas nav tas, ko es vēlos savam bērnam dot. Tam visam klāt vairāk vai mazāk nāk atkarība. Tādēļ, lai cik briesmīgi tas izklausītos, es izmetu visus saldumus, kas bija kaut kur paslēpušies, lai nav kārdinājums tos meklēt. ( latviešiem ir tāds vārds lomkas, smejos, protams, bet tas laikam ir vienīgais vārds, kā spēju paskaidrot to lielo vēlmi pēc salduma.kaut vai viena. Tad tiek meklēts pa visu māju. izmisīgi, bet ja nav, tad miers. )

Bet, kā tad mēs našķējamies?

Protams, ka ēdam arī šokolādi, protams, ka arī kāda kinderola ieripo mutē., bet normas robežās. Darba dienas tomēr sakām nē! neveselīgajiem našķiem. Toties mājās mums ir rozīnes, kuras ļoti garšo, žāvēti ķirši, mellenes, rieksti, kurus lēnām dēls sāk iemīlēt. Žāvēti āboli ziemā. Dateles. 

Vēl pie našķiem varu ierindot mazos tomātiņus un burkānus. Kliju barankas. ( Tās es atklāju, kad piedzima dēls, jo ar kaut ko nāšķēties man ļoti gribējās ) 

_DSC0005.JPG
  • pie brokastu putras, jau kuro gadu pēc kārtas, ēdam saldētas ogas. Mellenes ir TOpa augšgalā. Vasarās paši braucam lasīt, lai ziemā būtu ar ko našķēties.
  • ābolus ēdam svaigus, nomizoti garšo labāk
  • Brokastu pārslas izvēlamies bez cukura....
  • vakariņu/pusdienu gatavošanā iesaistu arī dēlu....tad skaidri redz visus produktus, ko pats ēdīs.
  • pankūku pagatavošanā bieži izmantoju pilngraudu miltus
  • iepērkamies kopā ( reizēm gan tas nebija viegli, bet esmu pamanījusi, ka dēls jau zina, kas ir veselīgs pirkums, ka mazāk...ko mums vajadzētu, un bez kā mēs varam iztikt. Neteikšu, ka ceļš bija viegls, bet šobrīd veikala apmeklējums ir baudāms. Pat ļoti.
  • saldumi. eksperimenti palīdz izprast, ka tajos nav nekā laba....piemēram, iemērciet koši zilu vai sarkanu konfekti ūdenī. Pēc brīža ūdens būs zils vai sarkans. Un, vai krāsu kāds ēd?....noteikti, ka nē....Mums tas palīdz izprast lietas un sakarības. Palīdz domāt. 
  • Vēl mēs iepērkamies tirgū. Nakts tirgus ir mans aizgājušās vasaras mazais lielais atklājums. 
  • iztukšojam ledusskapja saturu, pagatavojot reizēm maltīti no visa, kas palicis pāri. tad parasti top pats labākais. Eksperimenti! 
  • dodoties pie dabas, kas ir salīdzinoši bieži, cenšos sarūpēt veselīgos našķus- tomātiņi, gurķi, rupja maize, kāda desiņa, ogas, jogurts. 
  • pie ēdienreizēm dzeram ūdeni...prieks, ka dēlam tas ir mīļākais dzēriens...
  • viss garšojot labāk, ja katru lietu pasniedzu atsevišķi....mērci, piemēram, uz mazāka trauka, lai nesajaucas.
_DSC0709.jpg
_DSC0506.jpg

Noteikti ir daudz un dažādu jauku ieradumu katrā ģimenē. Dalījos tikai mazumiņā, kā es sāku domāt savādāk. Man ir liels prieks, ka daudz iedvesmu un idejas rodu citu mammu ikdienā. Paldies par to!

_DSC0025.jpg

Atgādināšu, ka šīe ir tikai mūsu ģimenes paradumi, kurus noteikti nevajadzētu uztvert kā pareizākos;) Mēs mācamies. Augam. Meklējam.

_DSC0127.jpg

Labu apetīti, draugi!

būvlaukums

būvlaukums

kūts

kūts