rotaļlietas

rotaļlietas

Jau labu laiku man pa galvu jaucās domas ....vai mantu daudzums bērnistabā ir pietiekošs, to ir daudz vai maz..?! Un, cik ir daudz?! Sēžu uz grīdas un analizēju savā prātā tās lietas ar kurām nu dien es redzu, ka spēlējas ik dienu......bet gudrāka nekļūstu. Laikam pēdējā laika- nost ar visu lieko-šķirojam, metam laukā veco, atdodam- mani ir vēl vairāk pamudinājis domāt šādas domas un iespējams- cerams- nonākt pie kaut kādas man nebūt gudras un saprotams atbildes. Pārliecības. Vai no visa secinātā saprast, ka viss ir labi....Man reizēm tā vajag, pašai ar sevi parunāt, lai saprastu lietas.

Manī jau 4 gadus sēž stingra pārliecība- mazāk ir vairāk, vai mazāk ir labāk, vai jebkurš vārdu salikums no šīs sērijas. Bet tad vienu dienu, manā virzienā, izskanēja vārdi.....

".....bet man jau nav citu mantu, ko paņemt uz mantu dienu. Jo ir tikai grāmatas, lego un puzzles....! "

Šis sekoja pēc mana jautājuma:" Vai esi izvēlējies mantu, ko ņemsi līdzi uz mantu dienu?"

Šis teikums manā prātā ir iesēdies diez gan dziļi, un jāteic arī sirsniņā. Tajā mirklī es ļoti saskumu, pat kļuvu bēdīga, ka.....nu.....un tā es reizēm joprojām apsēžos uz grīdas un domāju, vai tiešām ir tik bēdīgi? Vai kaut kādā veidā esmu nodarījusi pāri, jo mans ego un stingrā pārliecība, ka mazāk ir labāk, ir izgāzusies?! Un bērns jūtas nedaudz apdalīts? Sarūgtināts?Mantu daudzums nu dien ir neliels, un tajā, ko teica dēls, tā visa ir balta patiesība. Tā nu dien tak arī ir!  Viņš saka, to ko domā un jūt....

Tad es padomāju vēl, nevis pie pirmās izdevības skrēju uz lielveikalu, lai sapirktos mantas un iespējams aizlāpītu to daudzumu un arī savas sajūtas (Lai gan pirmajā brīdī manī atmodās žēlums un vainas sajūta. ) Bet es sapratu, ka nav ko tik daudz domāt lieki. Viss ir kārtībā. Es saprotu dēla tā rīta bažas, vai drīzāk faktu konstatēšānu un izklāstu par to, kā ir patiesībā, jo mantu diena nu dien ir svētki. Un tā arī ir! Esmu bijusi- esmu redzējusi! 

Tas ir tas brīdis, kad var nedaudz , tā teikt paspīdēt ar savu īpašo mantu. Iespējams palielīties, padižoties ( veselīgās devās) , bet es arī saprotu šīs dienas īsto un patieso,  slēpto nozīmi- dalīties, mācīties, draudzēties un komunicēt, saudzēt un uzpasēt. Palūgt un mainīties. Iegūt jaunus iespaidus un piedzīvot sajūsmu. Spēlēties kopā. 

Protams, tam visam ir mazliet pēcgarša....jo reizēm tik ļoti gribās to elektrisko ģitāru, vai pūkaino Smurfu, ka lūdzošais tonis nebeidz rimt līdz mājas durvīm, bet lielākoties ir pozitīvu iespaidu stāsti, kas nu kuram ir bijis šoreiz līdzi paņemts. Un te nu atkal es ar savu teikumu galvā- bet man ir tikai grāmatas un puzzles !!!

Kadrs no bērnības ( manas)...vēl tagad atceros to sajūtu,ka mamma nepirka ne jo-jo, ne kakājošo tamagoči,pat ne tetru...domāju, cik ļoti manī ir palikušas šīs alkas pēc kaut kā, kas bija citiem un radīja tik daudz prieka, bet manī bija tā rūgtuma sajūta. Lai gan apzinos, ka tās ir pārejošas mantas, kuras pēc nedēļas apklājas ar putekļiem, bet sajūtas un kadri no bērnības manī ir palikuši. Un tad es domāju, vai vēlos, lai arī mans bērns dzīvo ar šādām sajūtām?! Kuras nebūt nav tās trakākās, ko varētu piedzīvot, jo ir tak daudz smagākas vilšanās sajūtas.. vai ne?! Bet tik un tā....kaut kur manī tas teikums ir aizķēries...;) 

Bet kāpēc tad es tā stingri turos pie pārliecības, ka mazāk ir labāk....

  • maģiskais vārds- radošums- lai gan neviens tā īsti nezin, ko tas ēd un kā tas patiesībā izskatās, jo katrs no mums ir savādāks. Un katra izdoma strādā savā līmenī, bet tik un tā, man šķiet, jo mazāk mantu, jo pastāv lielāka varbūtība kaut ko radīt no jauna, kombinēt, atklāt  un eksperimentēt. 
  • Stāsts par veco labo uzmanību.  Esmu ievērojusi jo vairāk mantu, jo tās novērš uzmanību un zūd koncentrēšanās spējas. 
  • Vēl man mīļš vārds ir - novērtēt- jo vairāk pērk, jo mazāk novērtē to, kas ir. 
  • Rūpes. Ja ir liels daudzums mantu, tad tās nu dien var kļūt nevērtīgas, un pret tām var sākt arī tā izturēties, jo nopirks tak jaunas. Tas tak ir pavisam vienkārši....vai ne?!
  • Kārtība!!! ouhhh...Te nu es nopūšos, hahaha, jo tas nu dien, jo vairāk mantu, jo lielāks haoss...un tas nav tikai bērnistabā, bet arī guļamistabā, arī viesistabā....Protams, ka tas nenozīmē, ka ja mantu ir maz, tad tās tur nemēdz atrasties. Mēdz, mēdz, un kā vēl...īpaši mīļi man ir mazie lego klucīši nakts mellumā pa ceļam uz vannas istabu! Bet arī pašam bērnam vieglāk ir ieviest kārtību, ja mantu nav daudz. Ir skaidrība, kur kas atrodas.
  • un vēl viens....KO UZDĀVINĀT BĒRNAM , KURAM VISS JAU IR?...pazīstams jautājums? 

Vai atceries savā bērnībā, cik liels bija prieks par katru no dāvanām? Šos mirkļus atceros ļoti spilgti. Es nesaku, ka visus bērnus, bet daļu noteikti, vairs nesajūsmina nekas, ir grūti pārsteigt ar mazumiņu. Bērni neprot priecāties par dāvanām, jo iespējams katrā pārtikas veikala apmeklējumā ( kuros tagad vispirms ir jāiziet cauri rotaļlietu plauktiem, lai nopirktu pienu) ir iegādāts kaut kas, ko tajā brīdī ir gribējies, bet pielietojuma jau tam īsta nav. Un arī tādas lielas prieka sajūtas nav, vairāk ir vēlme tik pie piena bez bļaujoša un ,iespējams, zemē krītoša bērna. Ar vārdiem, bet tikai šoreiz, labi?....

Tas viss man nav bijis svešs, un joprojām, lai tiktu līdz pienam, reizēm nākas iet cauri rotaļlietu plauktiem, jo tādā pasaulē dzīvojam....pārdot..pirkt..pārdot..pirkt....bet stingrais raksturs un saruna ļoti daudz palīdz, lai neapaugtu mantās, kuras mums patiesībā nemaz nav vajadzīgas;) Un tas laikam attiecas ne tikai uz rotaļlietām, vai ne?...bet, kā saka mans mazais- paskatīties jau drīkst! 

Iespējams pārdomas bez lielas pievienotās vērtības, bet iespējams tomēr sevī ( un varbūt arī kāds no jums) pārdomāju vērtības, kuras man ir tik svarīgas.....

 

P.S. Atzīmēšu, ka rotaļlietu izvēlē allaž vispirms ieklausos bērna viedoklī un viņa vēlmēs, nevis akli iepērkos, jo to vēlos es;)  bet tas jau šķiet ir pašsaprotami, ka svarīgs ir arī bērna viedoklis un vēlmes. 

lelles.trauki.puiši.

lelles.trauki.puiši.

ziedu vainags

ziedu vainags