svētku miers

svētku miers

Mūsu sajūtu stāsts par to, kā mēs šogad braucām ( aizmukām)  meklēt mieru svētkos. Dabu. Svaigu gaisu. Kopā būšanu, kas pēdējā gada laikā ir izpalikusi. Patiesībā jau pēdējos piecus gadus tā ir nomaldījusies. Nomaldījusies sajūta par to, kā tad ir, kad esam visi kopā...mazliet sirreāli, mazliet svētki mums pašiem, mazliet laimes....

Līgo! Garais stāsts īsumā.....Līgo svētki nu dien nav bijuši mani mīļākie svētki. Par to kāpēc tā? ...gluži vienkārši, ja bērnībā Līgo tika svinēti pēc tradīcijām, tad augot, laikam ejot šīs tradīcijas nomainīja šlāgeri zaļumballē, mazliet vairāk iereibuši cilvēki, šašļiku kalni, kuriem, protams, nav ne vainas, bet manās iekšējās sajūtas klusi pretojās tam visam un dziļi sevī jutu, ka tie nav svētki kādus es vēlētos piedzīvot gadu no gada....Kādu laiku izlaidām svinēšanu, jo nevēlējāmies to, ko apkārt redzējām un bijām jau pieņēmuši par normu, bet mainīt nemācējām....Un tad mani uzaicināja fantastiska kolēģe un ,atļaušos teikt, draugs Anete ar savu ģimeni, svinēt Līgo! latviski....ar tradīcijām. Paldies par to!....tas viss skaistais un maģiskais tika piedzīvots 2016. gadā Gatartas muižā. Un sajūtas tika dziļi jo dziļi iesētas sirdī, lai šogad vēlētos kaut nedaudz no tā miera un skaistuma, enerģijas un kopā būšanas....

mazs ieskats Līgo 2016.....domāju, ka varētu pastāstīt vairāk kādā no citiem ierakstiem par to, ko es piedzīvoju svinot Līgo latviskajās tradīcijās...un, ko tas manī mainīja.

_DSC0068.jpg
_DSC0122.jpg
_DSC0124.jpg
_DSC0136.jpg
_DSC0275.jpg

...bet šoreiz par to, kā mēs visi kopā braucām meklēt savu svētku sajūtu. Mazliet spontāni, jo Rīgā palikt ārkārtīgi negribējām, bet kur doties?...tā kā pagājušajā vasarā biju dēlam apsolījusi gulēšanu teltī, bet jūs jau ziniet, ka vasara Latvijā nav īsa, bet ātra, tad šis aizraujošais notikums izpalika. Bet kāpēc ne tagad? Lai notiek. Pati gan tagad pasmejos par savu naivo domu, ka izgulēšos teltī. Bet saprotu arī to, ja ne tagad, tad šovasar nu dien tas vairāk nebūs iespējams...

Meklējot virzienus, kur doties, atceros par vietu pie jūras, kur būts ir vairākas reizes, bet kas tā par vietu, neatceros....varu vizuāli uzburt ainu un pat izstāstīt, kā tur izskatās līdz niansēm, bet kā sauc, kur tieši>? nezinu.....talkā nāk google un veiksmīgi taustoties atmiņās, saprotu, ka tā būs tā īstā vieta. Virziens Saulkrasti, Tūja....Veczemju klintis. Kempings "Klintis". Nav daudz jādomā, dodamies. Somas sakrāmēju mērkaķa ātrumā un paši neticot tam, ka mēs kaut kur dodamies kopā, esam jau ceļā....pa ceļam piestājot citos kempingos, lai saprastu, vai nav tie, ko meklējam, bet atkal uzticoties sajūtām braucām tālāk, lai atrastu to, ko meklējām.....un atradām.

_DSC0983.jpg
_DSC1027.jpg
_DSC1031.jpg

Vietu palicis maz, bet mums izdodas dabūt izcili skaistu vietu. Vējš pūš mežonīgi. Esam pašā jūras krastā un joprojām nespējam noticēt, ka svinēsim svētkus kopā. Šogad izpalika vairums no  tradīcijām, kuras tika piedzīvotas, bet vissvarīgākā no tradīcijām bija jau īstenojusies- būt kopā ar savējiem, pie dabas, mierā un tas bija vissvarīgākais. Klājām galdu, kūrām uguni, pinām ziedu vainagus un vecos palaidām ugunī, sagaidījām rītu.

_DSC1182.jpg
_DSC1186.jpg
_DSC1204.jpg
_DSC0020.jpg
_DSC0030.jpg
_DSC0043.jpg
_DSC0073.jpg
_DSC0104.jpg
_DSC0082.jpg
_DSC0123.jpg
_DSC0196.jpg
bild1.jpg

Brīdī, kad pēc divām miega/bezmiega stundām, sapratu, ka nespēšu pagulēt teltī, jo segas bija uzvarējusi gravitācija, un man bija tieši tik ērti, cik tas arī izklausās ( gulēt uz čiekuriem un priežu saknēm), tad devos staigāt. Fotoaparāts rokās un mirklis ir mans.

_DSC0215.jpg
_DSC0220.jpg
bilde2.jpg
_DSC0257.jpg
bilde3.jpg
_DSC0287.jpg
_DSC0291.jpg

Brīdī, kad vārnas un stārķi jau sāka kļūt bezmaz vai par sabiedrotajiem, devos tomēr ar cerību iemigt. Iemigt jau iemigu, bet sajūtas pēc dažām stundām bija tādas, it kā traktors būtu pārbraucis pāri. Bet puiši toties izgulējušies un svaigām sejām. Brokastis kāpās. Kas var būt labāks par to....

_DSC0300.jpg
bilde5.jpg
_DSC0363.jpg
bilde6.jpg

Paldies par šīm brīvdienām. Par sauli. Par vienkāršību. Par to, ka aizbēgām no burzmas un atradām savu svētku sajūtu. Un nav jau pat svarīgi kur, bet ar ko. Atkal un atkal pārliecinoties, ka pats svarīgākais ir tepat blakus. Priekšā skaista vasara. Un jāsāk jau tagad .....

gaisma un ziedi

gaisma un ziedi

grozāmie makaroni

grozāmie makaroni