eko skola

eko skola

Vienu piektdienas vakaru, pie mums ciemos ieradās Poģene. Viņa ir zinātkāra un drosmīga. Un viņa ir ievākusies uz dzīvi dēla bērnudārzā. Poģenei ļoti garšo veselīgas lietas: āboli, burkāni, bietes, bet tik pat ļoti reizēm garšo arī frī kartupeļi un kāds burgeris. 

Ne jau pa velti ierakstam devu nosaukumu- eko skola-, jo tieši Poģenes ciemošanās, mani pamudināja dalīties ar stāstu, kā bērni aug zaļāk domājošā vidē, mācās izprast atkritumu šķirošanas iemeslus, vairāk dzert tīru ūdeni, vairāk gatavot pašiem, taupīt ūdeni un elektrību, nemest pārtiku ārā, un galu galā ēst veselīgāk un daudz ko vēl citu, ko par laimi un lielu sajūsmu man nākas dzirdēt arī mājās. Kā, piemēram, lūk dažas.

  • Nemetīsim laukā tos brūnos banānus, labi? Uzcepsim varbūt banānu pankūkas. / lai gan nekad neesam metuši laukā banānus, bet lūk, paša ierosinājums un vērīgums/
  • Vai mums ir mājās vecas baterijas? Nesīsim uz dārziņu, lai varu iemest speciālajā traukā. 
  • Kā lielisku piemēru varu minēt ūdens dzeršanas kalendāru. Neesmu liela uzlīmju kalendāru atbalstītāja, BET.. šīs ir fantastisks veids, kā motivēt vairāk dzert ūdeni. Cik glāzes izdzēri, tik uzlīmītes. Sacensība? Lai jau, dzert ūdeni vai tad var būt slikta sacensība? It īpaši slimošanas laikā. Es priecājos par katru izdzerto ūdens glāzi.

Tās ir tās lielās bagātības, ko sniedz šis eko skolas projekts , iemācīt domāt! Un to sākt jau bērnudārzā. Nolēmu dalīties laikam jau aiz sajūsmas par to, ka šāda tipa projekts vispār ir dzīvs un eksistējošs, ka tas sniedz tik daudz informācijas ne tikai bērniem, kas, protams, ir liels ieguldījums, bet arī man kā vecākam. Iesaistīties. Piedalīties. Censties kaut ko mainīt savā ikdienā. Es apzinos, ka mēs neesam viszaļākā ģimene, un mums ir ļoti daudz, kur augt, bet neesam arī no tiem, kuri nedomā, ko ēd, kādā iepakojumā ir iepakots produkts un,kur liekam nopirktos burkānus. Es apzinos, ka vienā dienā es nevaru mainīt paradumus, pie pārmaiņām vajag laiku. Bet mēs sākām ar mazumiņu. 

Varbūt kāds no jums pie sevis vaicā-Kāpēc šāds eko skolas projekts ir nepieciešams, turklāt vēl  bērnudārzā? Atbildēšu īsi. Tieši tāpēc, ka VAJAG! Jo varbūt tad ikviens, pie kura aizceļos Poģene /vai jebkāds cits zvērs/ mazliet aizdomāsies, ka patiesībā jau tas nav tikai tāpēc, lai uzzinātu, ko tu ēdi vakariņās, vai pirki veikalā, bet gan, lai padomātu, un iespējams kaut ko mainītu savos paradumos. Bērniem, protams, tā ir ciemošanās tās īstajā nozīmē, bet man rakstot lielo grāmatu, kurā jāatspoguļo brīvdienu notikumi, lika padomāt, ko mēs vēl varam mainīt šajā dzīves posmā. 

Bet stāsts jau priecīgs! Un man šķiet, ka šādam projektam, vai vismaz tēmai, būtu jābūt katrā bērnudārzā. 

Nu, lūk! Šī ir Poģene. Es teiktu, ka tīrākā ciema slota, izgūlusies sapņo par zaļāku pasauli un vidi mums apkārt. Un nav jau melots. Tas ir viņas uzdevums. Iemācīt domāt. Poģene rūpīgi seko līdzi, vai bērnudārzā bērni šķiro atkritumus, izslēdz aiz sevis gaismu, ja tā nav nepieciešama. Šo punktu arī mūsmājās būtu kārtīgāk jāievēro! Man pašai it īpaši! Vēro, vai taupa ūdeni, mazgājot rokas un zobus. 

_DSC0498.JPG

Viņa stāsta, ka ļoti patīkot bradāt pa peļķēm, pastaigāties pa mežu, lēkt, skriet un jokoties un reizēm palasīt kādu gudru grāmatu. Var jau just, ka Poģenei patīk ciemoties. Līdzi bija paņēmusi lielu grāmatu un zīmuļu kasti, kurā tad nu pierakstīti daudz un dažādi piedzīvojumi pie katras no ģimenēm, pie kurām ir bijusi.  Nu un šoreiz ciemosies pie mums! Esam ļoti priecīgi Poģeni sagaidīt, nest līdzi piedzīvojumos, uz veikalu, blakus gultā guldīt un pat uz poda likt, ja vien būs nepieciešamība.

_DSC0009.JPG

Brīvdienām plāns jau bija izdomāts krietnu laiku pirms Poģene pie mums ieradās ciemos. Dosimies uz Ļeļļu teātri ,vērot Bruņinieku, kuram sāpēja zobi. Patiesībā pat tīri tematiski piestāvēja šīm brīvdienām. Tradīcijas nelaužot, ja jau teātris, tad kafejnīca! Pie mums ciemojās ne tikai Poģene, bet arī ome, kura Lidiņu dēvē par kafejnīcu, dēls gan par šādu apzīmējumu skaļi iebilst. Kad mīļākā kotlete uzkosta, laiks izrādei. Pēc izrādes normāli cilvēki dodas ēst kūkas. Kad jautāju, kā garšoja, atbilde viena- ideāli! Poģene tiek visur nesta līdzi kā pati svarīgākā persona visā Rīgā. 

_DSC0258.JPG

Veikala apmeklējums brīvdienās , tas pie mums normāli. Poģene maisā ar visiem produktiem. Ar savu maisiņu staigāju apkārt jau labu laiku, reizēm, kad steigā tas ir aizmirst, tad gan esmu bēdīga, jo tas ir tik ļoti iegājies, kā saka, ka bez, vairs nemāku. Kā mēs zinām, ka ciemos ir atbraukusi ome? Čaukst maisiņi. Bet nu jau jāpaslavē, ir jau simts reizes mazāk. 

_DSC0489.JPG

Poģene visu vakaru pavada darbojoties. Būvējot lego. Spēlējot muciņu loto. Lasot grāmatas. 

/ Ja runājam par rotaļlietām. Tad lielu priekšroku dodam tām, kuras var izmantot/pielietot dažādi. Ietaupot vietu mājās un naudu maciņā. Kā arī esmu no tām mammām, kura rotaļlietām izmantot ''atkritumus''. /

_DSC0261.JPG

vakariņas, kuras gatavo ome, iedodot man reālas brīvdienas. Protams, netiek liegta arī sestdienas garā multene un kukurūzas čipsi. Vakara duša un zobu pucēšana.

_DSC0255.JPG

Kad jautāju, kādas bija brīvdienas, man skaļi sauc- IDEĀLAS! ES varu teikt to pašu, jo man bija divas gandrīz brīvas dienas no ikdienas darbiem, nedarbiem, skriešanām un ēst gatavošanām.

Es ļoti vēlos iedrošināt citas ģimenes sākt domāt zaļāk, bet sākt ar mazām lietām, paradumiem. Un tas nemaz nemaksā daudz, kā agrāk man likās. Ja jau ZAĻI, TAD JAU DĀRGI. Ne vienmēr un ne viss.

  • Vairāk staigāt ar kājām / labi, ne darba dienās, bet brīvdienās varam /
  • Izmest maisiņus un tā vietā lietot auduma 
  • Doties uz tirgu
  • Izslēgt gaismu, taupīt ūdeni
  • Pirkt tik, cik varam apēst. utt....

Tie mazie, bet lielie darbi jau patiesībā ir tie, kuri veido vidi ap mums zaļāku. Neesmu es nu dien eksperts šajā jomā, mācos sevi, mūsu ģimenes paradumus, bet daudz jo daudz idejas var atrast, piemēram,  šajā blogā-------> http://www.seekthesimple.com/

Un man ir prieks, ka atnākot mājās arī dēls man pastāsta kaut ko jaunu, ko ir iemācījies! 

Vai jūsu bērnudārzā ir eko skolas projekti? 

bišu vaska audums

bišu vaska audums

uzmini, nu!

uzmini, nu!