Railay beach

Railay beach

Beidzot vēlos noslēgt ceļojuma stāstus... Sākšu ar Railay beach, kur dzīvojām nākamās 4 dienas pēc Phi Phi. Izvēlējāmies Railay Phutawan Resort. No kuģa nokāpām un paveras samērā smieklīgs skats. Daudz traktoru un no ūdens ne miņas. Cilvēkus uz laivām ved ar traktoriem.

rb17.jpg
_DSC0029.jpg

Nākamās četras dienas aizvadījām mierā. Daudz sauļojāmies, jo apzinājāmies, ka tomēr, lai cik ļoti negribās, bet tomēr ceļojums iet uz beigām....peldējāmies, centāmies dēlam iemācīt peldēšanu bez uzročiem, izstaigājām krustu šķērsu visu apkaimi, alas, pludmales, mazās kafejnīcas, un tomēr uzticīgi palikām vienai vienīgai, kur gājām ēst katru dienu. 

_DSC0977.jpg
_DSC0984.JPG
_DSC1004.JPG
_DSC1046.jpg

Svaigas zivis, krabīši, milzu garneles tiek pasniegtas sākot no sešiem vakarā. Apstaigā mazās kafejnīcas un izvēlies, kura zivs patīk vislabāk. 

_DSC1044.jpg
_DSC1058.jpg
_DSC1056.jpg
_DSC1037.jpg

Protams, šeit arī čum un mudž no pērtiķiem. Ja no rīta dodies agri, tad pilnīgi noteikti sastapsi savā ceļā kādus 30 pērtiķus. Mēs stāvējām un vērojām, cik neticami tuvu tie bija. 

_DSC1065.jpg
_DSC0227.jpg
_DSC1069.jpg
_DSC1072.jpg

Vietējie piegādā veikaliem preces, un tieši tādā pašā veidā tiek aizvesti miskastes maisi. 

_DSC1095.jpg
_DSC0128.jpg

Dodamies uz kārtējo pludmali. Phra nang beach un pie reizes apskatīt alas....bet, kā izrādās tur pat ir lagūna, kas izklausījās gana kārdinoši, bet ieraugot ceļu, kāds ir jāmēro, lai turp nokļūtu, sapratām, ka ar bērnu tas nav iespējams. Uz pludmali dodamies pa bēgumu, bet atpakaļ nākot  jau ir sagaidīts laiks, kad ūdens līmenis ir sasniedzis maksimumu. Ūdens ir līdz vēderam. 

_DSC1102.jpg
_DSC0024.jpg
_DSC0033.jpg
_DSC0038.jpg
_DSC0027.jpg
_DSC0023.jpg
_DSC0091.jpg

Atpakaļceļā nekas neatliek, kā nest mazo uz pleciem, jo ūdens nu dien bija sasniedzis maksimumu. Viņš ja ar nesūdzas. 

_DSC0105.jpg

Pilsētas ieliņas appludinātas un miskaste ienāk viesnīcās....te nu ir tā netīrā eksotika. 

_DSC0123.jpg
_DSC0153.jpg
_DSC0157.jpg
_DSC0164.jpg

....bet Nauris tomēr nerod mieru....sakravā mugursomu un dodas uz lagūnu. Uzraksts- bīstami- nebiedē. Stāva klints, ārkārtīgi asiem iežiem, lieki teikt, ja paslīd kāja, tad kājas un galva pāršķelta momentā. Kājās pītas kurpes un drosme mugursomā. Ir arī citi drosmīgi pārgalvīgie. 

_DSC0238.jpg
_DSC0240.jpg

Šī nebija vienīgā stāvā klints- tādas bija vairākas, kā izrādās. Gan augšā, gan lejā....Atpakaļ ceļa vairs nebija, ja biji uzsācis kāpt. Bija vietas, kur bija grūti izlīst cauri klintīm. 

_DSC0243.jpg
_DSC0244.jpg
_DSC0277.jpg
_DSC0267.jpg
_DSC0299.jpg

Lūk, arī lagūna. Ezers starp klintīm. No putna lidojuma skats pavērtos vienreizīgs. 

_DSC0323.jpg

Kamēr Nauris pa klintīm, mēs laiski atpūtā. Bet, kad dzirdējām stāstu, cik bīstami bija uzkāpt, tad gan sitām plaukstas, ka atgriezies bez skrambām. Lieki teikt, ka pēc šāda kāpiena, bez drošības, bez spriegošanas un bez apaviem,  nevēlējāmies vairs kāpt klintīs. Lai gan, kur prāts bija kāpt! 

_DSC0228.jpg

Kopumā katru dienu izbaudījām. Klīdām apkārt, meklējām jaunas vietiņas un skatus. Baudījām jaunas garšas un darījām neko....Mēs tak esam atpūtā! 

_DSC0168.jpg

Vakaros devāmies garās pastaigās....

_DSC0053.jpg
_DSC0048.jpg
_DSC0031.jpg
_DSC0071.jpg
_DSC0080.jpg

Baudījām pasaulē skaistākos saulrietus. Vērojām krabīšus, izskalotās zivtiņas un gliemežvākus. 

_DSC0265.jpg
_DSC0295.jpg
rb3.jpg
rb2.jpg

Viesnīcā laiskojāmies un daudz peldējām. 

rb14.jpg

Vēl mēs devāmies uz mūsu mīļo Tonsai pludmali, lai nobaudītu masāžas. 

_DSC0231.jpg

Masāžas baudījām uz maiņām, jo mazais cilvēks jāizklaidē.  ( masāžas ilgums stundu, cena nepilni 5 eiro ) Nauris izvēlējās pilno ķermeņa masāžu ar kokosriekstu eļļu...es bailīgi izvēlējos muguras un plecu masāžu. Man gan krakšķēja, gan nedaudz sāpēja, bet pacietīgi baudīju, kā izmasē muguru,kas trīs gadus nesusi Hugo. Sajūtas fantastiskas!

_DSC0254.jpg

Atpakaļceļā devāmies atkal pa pludmali, kur no ūdens ne miņas. 

rb8.jpg
rb6.jpg

Pēc masāžas un garas pastaigas , vakarā saprotam, ka esam aizmirsuši telefona lādētāju Ton sai.....Mazliet iezogas skopums un nevēlamies pirkt jaunu, jo tikko jauns iegādāts, nav jau arī tālu un teorētiski var doties pakaļ. Tumsa jau ir sagaidīta, un Nauris paziņo, ka tomēr dosies pakaļ pa tumsu....kopumā tas aizņems stundu. uzņemu laiku, sarunājam, kur tiksimies. Zinot to, cik patiesībā bīstami doties pāri klintij nakts melnumā, tad sāku šaubīties par šo gājienu....nemiers tramda, dodamies pretī, pareizāk sakot, iesim līdz klintij un vērosim.....Mazliet smieklīgi, bet tomēr....Naurim ir 20% baterija telefonā, lai pietiktu lukturītim. Līdz pludmalei uzspēj aiziet pa sauszemi, jo ūdens vēl nav sasniedzis klinti....lādētāju atrod, viss jauki! Dodas atpakaļ! Nolemj,ka dosies pa sauszemi...bet ūdens pārsteidz ceļa pusceļā, kad jau pilnas kabatas ar ūdeni. Nauris dodas atpakaļ, lai sāktu ceļu no sākuma- šoreiz pāri klintij....bailes no čūskām, un maza gaismiņa telefonā....coldplay skan vienā no austiņām, lai kliedētu bailes....bet....te pēkšņi...is anybody out there?.....Pirmajā brīdī liekas, ka kaut kas nav kārtībā....vai tiešām balss no nekurienes?! Jā! Uzspīdinot mazo gaismiņu, pie virves apķērusies ,tup zviedru meitene, kas nekust, jo neredz, kur doties tālāk....Nauris vēl pasēj uzjautāt, vai tiešām bija domājusi, ka pa tumsu pāries pāri klintij??? ja jau dienas gaismā ir jābūt uzmanīgam, lai nepakristu...Nauris palīdz meitenei nokļūt Ton sai, atvadās un atkal ceļš jāsāk no sākuma...vienam...Mēs ar Huguci stāvam pludmalē un vērojam, vai tumsā kādu nevar saskatīt....pēc 30 minūtēm, pāri noteiktajam laikam , satraukums izgaist, kad ieraugu mazu, blāvu gaismiņu, kas kustās pāri klintij...Jā! Viss kārtībā! Visi laimīgi satiekamies un ceļojums var turpināties....Pateicamies, ka visi sveiki un veseli! 

rb9.jpg

Nākamo rītu uzsākām agri, jo jādodas uz Krabi pilsētu, lai lidotu uz Bangkoku, bet vai mēs aizlidojām???.....Jā! Bet sajaucot izlidošanas laikus...

 

Vēstule tētim

Vēstule tētim

mēs un jūra

mēs un jūra